Iznācu ar visu kompi uz balkona. Pikniks bez ēdiena. Mani neviens neredz, man skan mūziciņa un ielas skaņas, bērnu klaigas pagalmā.
Vismaz brīvāka strādāšana nekā visu dienu 4sienās.
Pēdējās 45h neesmu satikusi nevienu cilvēku un neesmu izgājusi no dzīvokļa.

Rokos cauri kognitīvās psiholoģijas rakstiem, burti jau mežģās - unexpected vietā izlasu unsexpected, ha.

Varbūt rīt jāceļas līdz ar sauli un jātaisa prezentācija no rīta..? Rīts gudrāks par vakaru, tā runā.
Gribas ēst. Gribas atpūtināt prātu.
No trim rakstiem viens (protams, pēc izprintēšanas) izrādījās tomēr nederīgs. Toties vietā atradu lielisku - par to, ka pēc 30gadu vecuma uzlabojas seju iemācīšanās spējas. Jānorauj arī rīt kāda laba atzīme, ne?