Biju dušā. Manas kājas ir no krevelēm atbrīvotos pušumos un ar vienu dūres izmēra zilumu, kuru ieguvu, kad, bildējot
barda, protams, iespēru ar kāju pa koku.
nekam, kas ir īsts, nav garantijas
un mīlestība ir nebaidīšanās
Kailums liek saprast, ka grūti apjēgt, ko vilkt, kad ir tikai pelēkas siltās zeķubikses (baltās nosmērēju ar kaķa tablešu krāsu, tās kaut kur pasaulē cenšas kļūt tīras) un tikai vieni svārki, kas pie tām piestāv. Nekas. Savilkšu kaut kādus murgus mugurā, gan jau tikšu sveikā cauri. Tad nu kaut kad pēc 12iem jādodas ārā no mājvietas, pēcpusdiena G. rezidencē, tad nopirkt kladi jaunajam semestrim un.. tālāk - nezinu.
Ja jums kādam ir Dimitera mūzika datorformātā, atsūtiet man, ļoti lūdzu.