Aizbraucu līdz centram, atnācu uz mājvietu kājiņām, piekāpjot piecās pieturvietās. Katrā kaut ko iegādājos, iztērēju gandrīz visu Čehijas naudu.
Tagad viss nopirktais guļ uz grīdas, un man ir grūti noticēt, ka es tiešām grasos ielēkt šajā aizā. Nu, labi. Tā taču nav aiza laikam nemaz. Bet tomēr - kaut kas nezināms, sapņains, kaut kāda 'ai, kādreiz varētu..' vīzija, kuru es grasos mēģināt realizēt. He.