11:30 am
Es jūtu to tējas garšu.
Vienmēr tu esi priekšā, pirmais izjūti atsvešināšanos, pirmais izjūti sāpes, ciešanas, skumjas. Pirmais sagaršo vakarvakarā uz galda aizmirstu tēju, kura nu ir atdzisusi un garšo rūgteni, ir pār-ievilkusies.
Viss. Aiztaisu acis, izliekos, ka nekā nav. Un eju dienas gaitās. Kā parasti, kā jau vienmēr.
Cik nereāli. Ja nebūtu tik skumji, es smietos.
02:54 pm
Aizbraucu līdz centram, atnācu uz mājvietu kājiņām, piekāpjot piecās pieturvietās. Katrā kaut ko iegādājos, iztērēju gandrīz visu Čehijas naudu.
Tagad viss nopirktais guļ uz grīdas, un man ir grūti noticēt, ka es tiešām grasos ielēkt šajā aizā. Nu, labi. Tā taču nav aiza laikam nemaz. Bet tomēr - kaut kas nezināms, sapņains, kaut kāda 'ai, kādreiz varētu..' vīzija, kuru es grasos mēģināt realizēt. He.
09:53 pm
"Es neesmu skumīgs, es vienkārši esmu skaidrā."