izelpa ([info]elpa) rakstīja,
@ 2011-01-09 16:15:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kāpēc ir tā, ka dzīve ir tikai tas, ka pastāvīgi ir jāizvēlas nesāpināt citus, jākrauj viss smagums uz saviem pleciem un mūžīgi sevi jālauž, lai tikai nesāpinātu citus?
Es esmu tik nogurusi no atbildības un visa pārējā.

Sen nebiju raudājusi vispār. Vēl senāk nebiju raudājusi tik ilgi.

Un. Nekad nepietiek ar mīlestību. Kāpēc. Nepietiek.
Kā jau Ieva teica.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2011-01-10 12:20 (saite)
ir cita lieta, ja tu upureejies un otrs to novertee... tad tu sanjem pretii prieku un vel viskautko, bet nevis tapeec ka tev pienaakas bet taapeec ka ir pareizie cilveeki.
izklausaas ka tev ir ljoti gruuti. neizklausaas ka tu guusti prieku. izklausaas ka tu upureejies par velti pietam padarot sevi pamatigi nelaimiigu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?