Un ko gan teikt man. Par tām četrdesmit diennaktīm.
Bet, bet.
Trešais mēnesis istabā, no kuras ārā nevar redzēt.

Vēlu jums daudz mierīgākus un priecīgākus svētkus un atzīmējamās dienas par šādām.




Sapņu tik daudz, tik daudz tēlu un notikumu, ka aij. Šonakt - zārks, koka korsete, egles meklēšana, ievainots putns, bučošanās ar Māru, smiekli, bērnības takas un saule.
Un vispār. Visapkārt skrūvspīles. Tas nepalīdz.
(bet es sapratu, ka mani nogurdina visi šie sapņi. Tādi, ka. Pamosties un jau esi noguris no tās falšās dzīves, kura sapnī tevi vajā)