Un pēkšņi kā zibens (tajā pašā laikā - mīlestība, kā Ziedonis rakstīja) mani skar maza dzirkstelīte, kura uzdodas par manu patieso būtību. To, ko es pirms apmēram pusgada tik ļoti gribēju apjaust.
Rīta atklāsme. Es redzu to, kas es esmu. Vai vismaz.. to, kas es gribētu būt. Kā tādu piparkūkas formiņu, kurai jātop manis aizpildītai.