izelpa

December 23rd, 2010

08:56 am

Sapnī (tik sen (o, tikko ziņa, ka pastkarte uz Kanādu ir aizgājusi) nebija pa īstam sapņots, šķiet, kādu mēnesi vai vairāk) - par lagūnām, kur vasarā auļoja miglas un siena vāli, bet sapnī viss bija silti rozā gaismas apspīdēts, milzīgi, pūkaini, silti mākoņi lidoja pāris metru virs zemes, un es mēģināju atrast labāko vietu, no kurienes to nofotografēt.

lai jums laba diena, mīļie

(pārlasu šo ierakstu, un šķiet, ka es nekur neesmu zudusi. Esmu vēl tepat, kaut nedaudz)

09:05 am

Ieliekam mutē rūgtu garšu un vēderā cipariņus un sākam šo dienu.

09:06 am

Un pēkšņi kā zibens (tajā pašā laikā - mīlestība, kā Ziedonis rakstīja) mani skar maza dzirkstelīte, kura uzdodas par manu patieso būtību. To, ko es pirms apmēram pusgada tik ļoti gribēju apjaust.
Rīta atklāsme. Es redzu to, kas es esmu. Vai vismaz.. to, kas es gribētu būt. Kā tādu piparkūkas formiņu, kurai jātop manis aizpildītai.

02:36 pm

and I see you
hiding your face in your hands
flying so you won't land
you think no one understands
no one understands


Daudz sakāmā šodien. Bet nu atpakaļ pie darba. Mani taču gaida arī grāmata, MontyPython miljons disku kaudze, vesels saraksts filmu, egles rotājumi, neiesaiņota(s) dāvana(s).
Aizņemu rokas, lai prāts neko nemana, neko nemana.

05:11 pm

Pārgāja.
Tas miers, kas bija uzradies šodien.
Bet tikai pasmejos, priecājos par sveci un saprotu, ko gribētu darīt Ziemassvētkos (bet droši vien nedarīšu (vai vismaz ne tur, kur gribētos)).

06:31 pm

Tad nu tā. Vakars ar vertikālo astigmatismu, šķiet, ka būs arī šampis, cepts cālis, štovēti kāposti, konfektes un filmas. Kaut kā labi izklausās.

06:35 pm

Cik viegli iemīlēties meitenē garām, kailām kājām un rētām klātu seju.
Viss. Centīšos aizvērties. Ja vēl kas, pīšu dzejoļos.
Powered by Sviesta Ciba