Bet es vairāk A.I. pieminēju, jo gribu sataustīt to argumenta kodolu... Nav tā, ka viss šis palags ir tieša atbilde uz viņas eseju. Pārdomas no dažādiem iespaidiem. Godīgi sakot, mani pašu samērā dziļi saista kristietība, bet šis jautājums ir kā tāda skabarga. Jo man liekas, ka galvenā vēsts ir par pieņemšanu, piedošanu un mīlestību, nevis kalpošanu rakstītajam, kas daudzos gadījumos sāk izskatīties vairāk pēc formalitātes. Tāpat jau visi skaitās grēcīgi piedzimuši, kāda jēga vēl pārdzīvot par savu vai citu iedzimtu homoseksualitāti? Labāk to enerģiju pielietot tur, kur var darīt labu citiem, vai darītu, lūk, ko radošu.