Mirušais darba devējs
Šodien Latvijas Universitātē notiek kārtējā konference. Šoreiz par vācu filosofu Imanuelu Kantu (es gan šaubos, vai viņš bija vācietis, bet, lai jau nu paliek - ne par to ir runa).

Es brīnos, kā pasaulē var sarasties simtiem un tūkstošiem entuziastu un bikšu deldētāju, kas augas dienas pavada, pētot viena cilvēka vārdu virknējumus! Ko tur vispār daudz ko pētīt - kas gribēs izlasīs pašu Kantu (vai Platonu, Gēti u.c.), nevis ķersies pie kāda pētnieka atziņu grāmatas, no kuras lielāko daļu tāpat aizņems dižā filosofa citāti.

Secinājums - arī miruši cilvēki var būt itin ienesīgi darba devēji, jo valsts iestādes šādiem (ne)auglīgiem pētījumiem mēdz atvēlēt līdzekļus.