es esmu sevi pieķēris pie viena tāda paņēmiena izmantošanas - ja ir kaut kur jāiet, it īpaši vakarā, kaut kur jābūt konkrētā laikā un līdz tam ir atlikusi, teiksim stunda vai četrdesmit piecas minūtes, bet es esmu noguris un vispār gribas gulēt - tad var darīt tā: apgulties tumšā istabā, uzlikt uz austiņām kaut kādu radio, bet kabatā ielikt mobilo telefonu, kurš uzlikts zvanīt pēc pusstundas. es ik pa brīdim iemiegu, mūzikas un sapņu ietekmē nodzīvoju tur pusdzīvi, tad satraukts pamostos un skatos pulksteni - cik vēl ir palicis. bieži vien sanāk sadalīt to pusstundu kādās piecās sešās ārkārtīgi garās daļās. bet tas, protams, tāds narkotisks paņēmiens, pēc tam es pamostos galīgi dulns un neko nesaprotu