 | |
|
vakar gajām palūrēt staro rīga. uz daudz ko nebijām, jo milzīgi cilvēku pūļi nav forši, tomēr iegājām Pētera baznīcā, kur bija vesels lāzeršovs, kas man likās labāks par jebkuru salūtu. vecas baznīcas, neona gaismas un dūmi vispār ir ideāls savienojums. salūtu arī skatījāmies, bet no interesantas lokācijas - statoila stāvlaukuma blakus dzelzceļam. redzēt varēja pārsteidzoši daudz, bet nu jā, manis pēc salūtus varētu arī atcelt. |
|
| |
| |||
|
"vai tu neesi pamanījusi? lai cilvēks kaut ko varētu gribēt, viņam jājūtas dzīvam." - pierrot le fou
|
|||
| |
|
"The problem lies with (..) their misconception of what art is: with the naïve idea that art is the direct, personal expression of individual emotional experience, a translation of personal life into visual terms. Art is almost never that, great art never is. The making of art involves a self-consistent language of form, more or less dependent upon, or free from, given temporally-defined conventions, schemata or systems of notation, which have to be learned or worked out, either through teaching, apprenticeship or a long period of individual experimentation. The language of art is, more materially, embodied in paint and line on
canvas or paper, in stone or clay or plastic or metal—it is neither a
sob-story nor a confidential whisper." |
|
| |
|
pēdējā laikā domāju par to, ka visvairāk ar sevi lepojos tajos brīžos, kad iemācos palaist vaļā kaut ko, kas man nav licis mieru. ignorēt, aizmirst, novērsties, izgriezt ar sakni, jo savādāk nevar - savādāk es salūztu zem sava gļēvulīgā rakstura. es izravēju slikto un pie reizes arī labo, jo labas atmiņas manā galvā vienmēr pēc laika kļūst par skumju nostaļģiju, ko arī kaut kur ir jānorok. es sevi lēnām pārvēršu par bezemociju zombiju un turklāt uzskatu to par kaut kādu sasniegumu. ironiski, ka pirms pāris dienām šī atziņa mani noveda pie mini breakdowna, bet tagad šo rakstot, man jau atkal ir vienalga. mission accomplished. |
|
| |
|
nesen man tika noskaitīts dzejolis par mīlestību un laiku. pēc tam autors piebilda, ka tas esot sacerēts psihiatriskajā slimnīcā. |
|
| |
| |
| |
| |
|
esmu dzimusi vienā dienā ar Aivazovski (pēc jaunā laika), tikai gandrīz divus gadsimtus vēlāk. vienmēr gribēju atrast sev slaveno dvīnīti, kas nav kaut kāds random Holivudas aktieris, un nu tas ir noticis |
|
| |
|
gāju mājās, kaut kur pusceļā man uz galvas sāka līt ledains ūdens; tas mani īpaši nesatrauca. pēc tam nodomāju, ka tā bija jauka pastaiga un tieši tas, kas man tagad bija nepieciešams. par ko tas liecina... vai tas ir labi vai slikti..? |
|
| |||
|
man šodien teica, ka esmu cilvēks, ar kuru kopā var ilgi klusēt un nav neveikli. tas ir ārkārtīgi foršs kompliments. vēl man teica, ka es laikam esot no tādiem, kas nelaiž lietas sev cauri un neko pārāk neņem galvā. tas gan ir ļoti tālu no patiesības, bet hei, vismaz es kaut kāda iemesla dēļ radu tādu iespaidu. man vienmēr ir paticis, kad cilvēkiem liekas, ka esmu bezemocionālāka nekā patiesībā - vot, kā es jūs apmuļķoju
|
|||
| |
|
darbā šodien notiek bēru/piemiņas pasākums, un man jāpiestrādā garderobē. stāstu mammai, viņa: "nu tad attiecīgi uzvedies bēdīgi" |
|
| |||
|
klusē mājas
ļoti jauks, rudenīgs un dejojams baltkrievu synthpop/coldwave/darkwave/whatever kā pa taisno no astoņdesmitajiem. šo piektdien spēlēs DEPO.
|
|||
| |
|
katrreiz, kad man liekas, ka beidzot dzīvoju pa īstam, gribu to darīt vēl pamatīgāk, aizmirst atturību un kļūt pārgalvīga. bet ar laiku šī sajūta izplēn. ir jāatkož, kā to paildzināt, jo tā man ir ļoti, ļoti vajadzīga. |
|
| |
| |||
|
cik labi šodien sēdēt mājās ar tēju un manu mūziku, kas tagad, kad vairs nav jāslēpjas no saules, atkal izklausās īsti. dīvaini, ka kādreiz es biju vasaras un saules bērns, bet nu esmu pilnīgi, galīgi pārorientējusies. nav tā, ka gaisā nebūtu jūtama neviena melanholijas vēsma, bet galu galā es pati esmu melanholiķe (ar flegmatisma iezīmēm), un tāpēc laikam arī jūtos kā tikko atgriezusies mājās.
|
|||
| |
|
prātības
ja tā padomā, ārprātība, neprātība un vājprātība ir diezgan dažādi jēdzieni, taču mūsdienās tos parasti lieto, lai apzīmētu vienu un to pašu. ir gan vēl citas prātības, kā tukšprātība un vieglprātība, kas katra izsaka kaut ko savu, tātad, šie vārdi daudz maz ir saglabājuši savu sākotnējo nozīmi. man patīk lēnprātība. tā ir tāda prātība, uz ko tiekties. |
|
| |||
|
es esmu rudens un rudens esmu es. kad apkārt viss iet uz galu, tad es sākos
|
|||
| |