dzelve

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
iet uz kino no rīta ir sirreāla pieredze, iesaku
* * *
šis gads pagaidām pret mani ir ļoti labs. vai arī otrādi - es pati pret sevi labāk izturos. nodarbojos ar pozitīvo domāšanu un brīžiem tā dēļ jūtos nedaudz delusional, bet ja tas turpinās tik labi strādāt, man būtībā ir pilnīgi vienalga, ka esmu delusional. jebkurā gadījumā es pasauli piedzīvoju tikai no sava subjektīvā skatupunkta un man nekad nebūs ļauts zināt, kāda ir realitāte un vai tā vispār pastāv tādā veidā, kā mēs to iedomājamies
* * *
bieži skatos labas filmas, bet ļoti reti atrodu kaut ko tik sirsniņai tuvu kā romēra le rayon vert
Tags:
* * *
tikko iedomājos: laicīgi jāapasveic A. jaunajā gadā. apskatos - pie viņas tieši 23:55
* * *
vakar bijām centra ziemassvētku tirdziņā. tās cepures, šalles un rotaslietas bija diezgan garlaicīgas kā jau parasti, bet pareizā noskaņa bija, jo tikām pie karstvīna un sāka tā snigt, ka regulāri vajadzēja no galvas purināt nost tur izveidojušos kupenu. viens sīkais apsnigušo barona pieminekli nosauca par 'ģed moroz'. interesanti bija dzirdēt, kā caur puteni uz parka pusi nāk krišnaīti - ļoti unikāls papildinājums ziemassvētku tirgum
* * *
uzdāvināju sev ziemassvētkos biļeti uz the cure. iekšējais gotu bērns ir pārlaimīgs. jācer vien, ka tas viss netiks 3x pārcelts, jo oktobris viņiem būtu ideālākais laiks..
* * *
zibens nodevējs
* * *
vot mūsdienās vairs neviens neizdomā tādus nosaukumus kā "Zilizana sirdsdedze"
* * *
cenšos agrāk iet gulēt, lai nesanāktu piecelties nepieklājīgi vēlā stundā, bet tāpat noguļu tikpat ilgi kā iepriekš. tā ir vai nu zemapzināta nevēlēšanās celties un dīlot ar nākamo dienu, vai ilgas pēc ziemas miedziņa
* * *
paskatos uz miglā satītiem koku zariem un nomierinos. par visu
* * *
priecājos, ka vakar pēdējā brīdī paspēju noskatīties the worst person in the world, kas bija riga iff programmā. akūti pietrūkst šādu reālistisku un pavelkošu filmu par jaunību un attiecībām tādā stilā kā frances ha un before sunrise. šī gan bija smagāka, un beigās mazliet parāva uz raudienu. ir šausmīgi daudz filmu par tīņu pieaugšanu, kuras dažreiz var paskatīties, bet brīžiem sāk apnikt; man patika, ka kāds šo nosauca par "coming of age movie for 30 year-olds". man tagad noderētu arī par 25-gadniekiem, jo tā pati par sevi ir mini krīze..
Tags:
* * *
pirmajās šī lokdauna dienās jutos stipri nomākta, jo visas tās nedaudzās lietas, kas man bija saplānotas uz priekšu, atcēlās. vienu dienu nākot mājās no kino un diviem balzama šotiņiem domāju, ka tagad jācenšas visu izdarīt un apskatīt pirms pienāks šis, un beigās izrādījās, ka laiks tam ir pāris dienas, kuru gaitā man nebija enerģijas nekur skriet. tagad pamazām esmu nomierinājusies un jūtos pat vairāk vai mazāk priecīga, kas ļoti pārsteidz. varbūt tomēr palīdzēja tas, ka mums sanāca pēdējā normālajā brīdī izbraukt uz poliju un tur kārtīgi izsvinēties, jo bija jau sajūta, ka atbraucot atpakaļ paliks tikai sliktāk. tagad pa dienu ierokos studiju darbos, tāpēc rodas sajūta, ka esmu produktīva. tas, ka visas bibliotēkas ir ciet, gan man pamatīgi bojā dzīvi, bet cerēšu ka to visu kaut nedaudz atlaidīs uz gada beigām. biežāk gan vajadzētu iet ārā, lai nesāktu jūgties nost. uz nakti pat tagad vairs nedzeru miega tējiņu, no kuras kādus pāris mēnešus biju atkarīga. tas jau ir progress
* * *
mamma saka, ka tā kā mums ģimenē esot izplatīta tendence uz depresiju (šitādu novērojumu pirmoreiz dzirdu, bet ok), esot jāpārdomā, vai vajag pārcelties uz piekto stāvu, jo pašreizējais otrais tomēr tuvāk zemei
* * *
ja sākumā man par šo vēl bija dalītas emocijas, tad tagad ceru, ka klātienes lekcijas tā arī nesāksies. no rīta celties un kaut kur iet? nē, paldies
Tags:
* * *
pēdējā laikā bieži uznāk tāds apdullums/apjukums; nevis fizisks, bet mentāls. sajūta tā kā izejot saulē un apžilbstot, kad apkārt neko vairs nevar skaidri saredzēt. laiks skrien ārprātīgi ātri. it kā nekas nav mainījies, es tieši vairāk nekā pirms tam daru lietas, kam vajadzētu mani atgriezt realitātē un sakārtot prātu. sevišķi tā sajūta mani pārņem, kad domāju par nākotni
* * *
šie ir mani ideālie laikapstākļi. piecpadsmit grādi, nav ne par karstu, ne par aukstu. ne lietus, ne vēja, ne saules. pilnīgs mieriņš. šitā varētu līdz decembrim
* * *
mani nebeidz pārsteigt pašas prokrastinācijas un dzīves izšķiešanas spēju apmēri. tā kā likās, ka ar vecumu būtu jāpaliek gudrākai
* * *
šobrīd jūtos stipri apmierinātāka ar dzīvi nekā ellīgi svelmainajā un visādi citādi depresīvajā jūlijā. pa mierīgo (tā, kā man patīk) nosvinēju svarīgo dzimeni. pēc tam vienu dienu piekopu kaitīgos ieradumus un patrakoju panku festā. biju noilgojusies pēc dzīvās mūzikas, un te tā bija nepārtraukti. vakar aizšāvām uz Cēsu mākslas festivālu. izstādes gan bija mazliet underwhelming, bet pati pilsēta ļoti dzīvelīga. man vienmēr patīk apstaigāt visas turienes smukās vietas. šoreiz sanāca arī tikt pie meža gaisa - bijām pie sarkanajām klintīm aiz Raiskuma kroga. centīšos, lai arī atlikusī vasara būtu interesanta (un mazliet produktīva)
Tags:
* * *
pašai jau apnikusi sava čīkstēšana par šito, bet bāc, vakar bijām centrā ieēst strītfūdu un iedzert kādu kokteili, un pat 11.00-12.00 vakarā tā drausmīgā sutoņa neatkāpās un nebija ne mazākās vēja plūsmiņas. šorīt arī pamodos drausmīgi nosvīdusi un uzreiz skrēju dušā; nezinu, cik reizes vēl vajadzēs skriet šodien. vēl sūdīgāk paliek paskatoties laika ziņas, jo šai it kā vajadzēja būt pēdējai mega karstajai dienai, bet tagad izskatās, ka viss ievelkas vēl uz brīvdienām. vienīgais, kas tagad palīdz ir ventilators un placebo diskogrāfijas drillēšana..
* * *
jāsāk dejot pērkona/lietus dejas, lai atkal neaiziet garām
* * *

Previous