dzelve

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
pēdējā laikā bieži uznāk tāds apdullums/apjukums; nevis fizisks, bet mentāls. sajūta tā kā izejot saulē un apžilbstot, kad apkārt neko vairs nevar skaidri saredzēt. laiks skrien ārprātīgi ātri. it kā nekas nav mainījies, es tieši vairāk nekā pirms tam daru lietas, kam vajadzētu mani atgriezt realitātē un sakārtot prātu. sevišķi tā sajūta mani pārņem, kad domāju par nākotni
* * *
šie ir mani ideālie laikapstākļi. piecpadsmit grādi, nav ne par karstu, ne par aukstu. ne lietus, ne vēja, ne saules. pilnīgs mieriņš. šitā varētu līdz decembrim
* * *
mani nebeidz pārsteigt pašas prokrastinācijas un dzīves izšķiešanas spēju apmēri. tā kā likās, ka ar vecumu būtu jāpaliek gudrākai
* * *
šobrīd jūtos stipri apmierinātāka ar dzīvi nekā ellīgi svelmainajā un visādi citādi depresīvajā jūlijā. pa mierīgo (tā, kā man patīk) nosvinēju svarīgo dzimeni. pēc tam vienu dienu piekopu kaitīgos ieradumus un patrakoju panku festā. biju noilgojusies pēc dzīvās mūzikas, un te tā bija nepārtraukti. vakar aizšāvām uz Cēsu mākslas festivālu. izstādes gan bija mazliet underwhelming, bet pati pilsēta ļoti dzīvelīga. man vienmēr patīk apstaigāt visas turienes smukās vietas. šoreiz sanāca arī tikt pie meža gaisa - bijām pie sarkanajām klintīm aiz Raiskuma kroga. centīšos, lai arī atlikusī vasara būtu interesanta (un mazliet produktīva)
Tags:
* * *
pašai jau apnikusi sava čīkstēšana par šito, bet bāc, vakar bijām centrā ieēst strītfūdu un iedzert kādu kokteili, un pat 11.00-12.00 vakarā tā drausmīgā sutoņa neatkāpās un nebija ne mazākās vēja plūsmiņas. šorīt arī pamodos drausmīgi nosvīdusi un uzreiz skrēju dušā; nezinu, cik reizes vēl vajadzēs skriet šodien. vēl sūdīgāk paliek paskatoties laika ziņas, jo šai it kā vajadzēja būt pēdējai mega karstajai dienai, bet tagad izskatās, ka viss ievelkas vēl uz brīvdienām. vienīgais, kas tagad palīdz ir ventilators un placebo diskogrāfijas drillēšana..
* * *
jāsāk dejot pērkona/lietus dejas, lai atkal neaiziet garām
* * *
viņdien sēdēju centra parkā un skatījos, kā trīs vārnas pa kanālmalu lēkšo pakaļ resnai žurkai, kas beigās iebēga ūdenī.. priekš kam vispār iet uz zoodārzu
* * *
šogad interesanti jāņi - sēdējām vienā no pilsētas parkiem, un bez mums tur bija arī citi tusētāji un parka caurstaigātāji, bet nekādus shady kadrus nesastapām. ielas jau pievakarē bija patīkami tukšas. laiks ļoti foršs, tikai odu, protams, bija daudz. pēc tam pastaigājām apkārt un, kad uznāca ilgi gaidītais negaiss, kopā ar vēl dažiem ieņēmām terasi ar stikla jumtu, no kuras ļoti labi varēja vērot zibeņus. gaišums iestājās diezgan strauji. vispār man patika, jo vienmēr gribu vazāties pa pilsētu naktī, īpaši ja pa dienu ir tāda sutoņa, bet vienai pašai tas nav pārāk drošs pasākums
un vēl sapratu, ka neplānoti, bet tomēr man sanāca īstos saulgriežus atzīmēt dziļos laukos, tā kā neesmu neko nokavējusi arī tradicionālākā ziņā. vispār šis jūnijs izvērties krietni dzīvelīgāks, nekā biju gaidījusi
Tags:
* * *
šādi laikapstākļi vispār mani padara maniakālu, bet tagad ir iestājies nākamais līmenis, jo šorīt piecēlos pēc 6 stundu miega, iztaisījos uz vilcienu, nokavēju viņu un patīkamajā stacijas atmosfērā pusotru stundu gaidīju nākamo. tagad sēžu parkā un mirstu, lai gan te it kā ir ēna un vējš
* * *
labākais pēdējā laika atklājums ir 80. gadu beigu beļģu nariku deju mūzika. vienkārši #soundofthesummer
Tags:
* * *
tallinas kvartāls piektdienas vakarā ir ...interesanta pieredze. īpaši skatīties, kā mazie skrien krūmos ieraut šņabi no tur paslēptas pudeles un cilvēki rāpjas pāri sētai, jo pie ieejas vairs nelaiž iekšā
* * *
vakar mani savakcinēja ar faizerīti. kongresu nama centrā viss notika ļoti raiti un saprotami. tagad jūtos tāda mazliet pohaina, bet īstā jautrība jau būs tikai pēc otrās reizes
Tags:
* * *
pirms svētkiem domāju, ka tos nafig ignorēšu un labāk darīšu skolas darbus, jo sesija ar joni nāk virsū, bet visās dienās tomēr atradās kaut kas jaukāks, ko darīt, tāpēc tagad vismaz jūtos atpūtusies. kārtīgi izstaigājos pa āru, iegāju olu krāsošanas azartā, nodarbojos ar dažādām kulinārajām izpriecām un aizbraucu uz laukiem, kas bija pirmā reize ārpus pilsētas kopš ziemas. tagad pavasarī un vasarā gan apņemšos kaut kur braukt daudz biežāk, jo to man vienkārši fiziski vajag.
vakar gan šausmīgā laika dēļ paspēju arī pieķerties savam pētījumam (negribu to saukt par maģistru, jo tas izklausās stipri biedējošāk) un nopriecājos, ka man tiešām ir interesanti, jo visu laiku nevarēju saprast, vai tēma ir sakarīga un man piemērota, bet tagad viss it kā ievirzās pareizajā gultnē. tā vien gribas nedarīt steidzamākos darbus un visu dienu sēdēt periodikā, meklējot bildītes un avotus, kas tikai varbūt kaut kur noderēs.
Tags:
* * *
pirmā virtuālā izstādes atklāšana - done. vinčiks gan pagaidām caur tīklu vēl nepārraidās. simulakru dzīve.
Tags:
* * *
spožā saulīte un apdullinoši smaržīgā hiacinte rada sajūtu, ka tālāk viss tomēr varētu būt labāk, pārmaiņas pēc
skan::
elliott smith - say yes
* * *
dienas citāts: “tagad nevar slīcināties, jo ledus pārāk biezs”
Tags:
* * *
maniem kaimiņiem neveicas, ka palēnām sāku kļūt par metālisti
skan::
summoning - a distant flame before the sun
* * *
nevaru beigt uzjautrināties par faktu, ka manam insta kontam, kurā lieku bildes ar baznīcām, kapiem un depresīviem dabasskatiem piesūtīja piedāvājumu reklamēt legingus. esmu #INFLUENCERE
* * *
iet pa smalku, sudrabainu sniedziņu gar kapiem un baznīcu ar tumsā spīdošu krustu un klausīties šo tiešām ir #mood.

vakar beidzot kaut ko padarīju projektam. vispār jau kopš man ir pilnīga mājsēde bez lieliem darbiem un dzīvoju tajā pēcsesijas/pirmslekciju limbo, esmu kļuvusi drausmīgi produktīva - tas ir, visā tajā, ko neviens nespiež darīt. katru dienu jogoju, mācos valodas u.c. lietas, atkal daudz lasu, esmu atguvusi vēlmi domāt domāt par pareizu uzturu un gatavot ne to, ko vienmēr. bet kādam vajadzētu man piedraudēt, lai es tagad pieķertos maģistram, piemēram. protams, nezinu, kā ar visu ies, kad atkal sāksies notrulinošā sēdēšana zoom lekcijās, kas būs jau tūlīt. tajās dienās būs jāiet staigāt, lai kaut kā to sajūtu nokratītu.

lai gan kopumā viss ir labi, man šis laiks reizēm atgādina dziļā despresņaka periodu, kad izolāciju uzspiedu pati sev. brīžiem ir tieši tāds pats vienaldzības līmenis, tāda pati pārliecība, ka arī nākotnē viss būs tikpat bezjēdzīgi. tomēr iekšēji noteikti esmu savāktāka nekā toreiz, un nospiedošā sajūta šoreiz nāk no ārienes. nepalīdz arī tas, ka pēdējā laikā izteikti sāk pietrūkt konkrētas vietas/situācijas. visvairāk bāri, koncerti, izstādes un humpalas. bez pārējā varētu vēl kādu laiku iztikt.
* * *
visu laiku domāju, ka pieklātos kaut ko uz uzrakstīt uz gada beigām/sākumu, bet visa drukāšana man notiek sesijas un pētniecības ietvaros, tā kā šī ir pirmā diena, kad varu kaut cik atpūsties kopš pirmziemassvētku nedēļas, neskaitot, par laimi, svētku dienas, kas pagāja diezgan jauki. šogad tos svinēju nelielā ģimenes lokā un tādā setingā, kas nav bijis kopš manas bērnības un likās arī, ka nekad vairs nebūs. ne sakarā ar kovidu, bet pavisam esmu tikusi vaļā no tādām zsvētku svinībām, kur ir pārāk daudz knapi pazīstamu cilvēku un pārāk liela pārņemtība ar dāvanām un to skaitu. ir jau iespēja pašai atkal tādās iekulties, bet nākotnē savās mājās/ģimenē tomēr gribu tādus svētkus, kas man pašai patīk - mierīgus un stresu neizraisošus.
no šī gada tiešām grūti kaut ko lielu gaidīt, bet esmu pateicīga, ka iepriekšējais ir beidzies. visu laiku domāju, ka cipara maiņa jau neko nenozīmē. realitātē varbūt tā arī ir, bet psiholoģiski tas var nozīmēt ļoti daudz. būs jāsaņemas un jāuzraksta garāka pentere par šo gadu, jo pagājušogad to izdarīju un tas šķita noderīgi. rakstīt par 2020to, protams, nav tas pats, kas rakstīt par 2019to, bet arī tādi gadi mēdz būt. apņemšanās man ir, apmēram tādas pašas, kādas izdomāju pirms gada un īsti neizpildīju. tās gan ir piezemētas un arī šajos apstākļos izpildāmas. nekādus ceļojumus u.c. neplānoju, tā kā varbūt šogad ies labāk.
* * *

Previous