dzelve

vakar iesniedzu maģistru un šodien parakstīju līgumu jaunajā darbā
ārprāts, cik ātri viss mainās. tagad sāksies pieaugušo dzīves 2. dublis. tajā pašā laikā man ir lieli plāni vasarai, jo pārāk ilgi biju iespundēta mājās ar to darbu. un kas zina, kas atkal notiks rudenī, lai gan vienalga, tagad tāpat nav jēgas par to domāt. vnk be delusional & live your best life - tas tagad ir mans moto

just my luck. protams, ka tai kolēģei, ar kuru antisociālā es (ne īsti, bet citiem tā laikam liekas) visvairāk sadraudzējās, dažādu iemeslu dēļ bija jāiet prom. tikai vēl viens apstāklis, kura dēļ gribas arī pašai ātrāk no šejienes taisīties ka tieku. toties mēs sarunājām, ka staigāsim pa humpalām un hipsterkrogiem. un es ticu gaišajai nākotnei.

"cienījamie apmeklētāji! kaut vai metieties ārā pa logu (tas mums klaji vienalga), tikai lūdzu, atbrīvojiet reiz šīs telpas no savas uzmācīgās klātbūtnes!"

darbā šodien notiek bēru/piemiņas pasākums, un man jāpiestrādā garderobē. stāstu mammai, viņa: "nu tad attiecīgi uzvedies bēdīgi"

vēl jāaprod ar that adult life, kad katru dienu atnākot mājās jūtos kā sabraukta siļķe. bet tas, ka tagad esmu kaut kādā veidā noderīga sabiedrībai, vispār atstāj diezgan pozitīvu efektu uz mentālo veselību. labāk ir būt fiziski nevis garīgi sabrauktai.

pēc mēnesi ilgas sēdēšanas ar diplomu un atzinības rakstu "par teicamiem studiju rezultātiem" zobos laimīgā kārtā esmu tikusi pie darbiņa. kaut arī man bieži liekas, ka esmu baigi slinka, tagad tomēr par iepriecinājumu sev sapratu, cik ļoti man nepatīk sēdēt bezdarbībā, jo atpūsties var tikai tad, ja ir no kā atpūsties. un es tiku tajā vietā, kur visvairāk gribēju! dzīve ir jauka dažreiz.