Friends

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
kāpēc tās sauc par zvērībām, zvēri neko tādu nedara.
* * *
264
es bieži nobīstos, kad paskatos uz sevi no malas. lielākoties tas saistīts ar sajūtu, ka es lecu augstāk par savu pakaļu. pēdējā laikā pieķeru sevi pie domas, ka esmu hot vai ka es tomēr diezgan daudz saprotu par savu darba jomu, vai pie kaut kā tamlīdzīgi pašapzinīga, un tad mana apziņa izlec no manis ārā, nostājas blakus un mēģina sist pa pirkstiem. "ko tu no sevis iedomājies? kur tev jālien? ja tu iesi uz priekšu, tev tur būs arī jāpaliek. ja tevi pamanīs, noslēpties tu vairs nevarēsi. ej atpakaļ." un es sāku domāt, ka vienīgais veids, kā to apklusināt, ir turpināt iet, turpināt izlikties, ka esmu hot un zinoša, un spējīga, jo, kā jau šī balss saka, tad atpakaļceļa vairs nebūs. ja tu vienreiz nostāsies prožektoru gaismā, vismaz kādam tu atmiņā paliksi. bet šausmīgi bailīgi tas ir. un tomēr – to, cik tas ir bailīgi, es pamanu tikai tad, kad esmu ārpus sevis. sevī iekšā tas viss šķiet kā pilnīgi normāla notikumu attīstība. un tas ir milzu progress, jo agrāk normālība bija noniecinātāja pusē. tikai šajā pārejas posmā jāpierod pie pēkšņām mazām sirdstriekām disociēšanās brīdī.

es tik ļoti gribētu zināt, kā citi cilvēki mani redz. esmu diezgan droša, ka tas palīdzētu ar manu paštēlu.

* * *
Par ko nevar runaat par to ir jaaklusee
* * *
Kur Rīgas centrā klātienē var nopirkt Toms kurpes?
* * *
Driiz jaaiet tehnisko
* * *
vakar pēc darba uzēdu no dzimšanas dienas palikušos ķiļķenus, uzcepu, uzsildīju,
ielecu dušā
un tad jau bija jāskrien ārā, ar draudzenēm bijām iegādājušās biļetes uz izrādi "Konklāvs" (DDT)
šķiet tā ieguva arī spēlmaņu nakts balvu jaunajām lugām or something
man ļoti patika
šķita personīgi, kaut kā tomēr aizķēra arī to emocionālo stīgu
ne jau tāpēc, ka es baigi releitotu ar notikumu
drīzāk kā jau katrā filmā -- es taču neraudu tāpēc, ka tas notiek ar šo izdomu tēlu
es raudu tāpēc, ka zinu, ka stāsts ir dzīvs. Un, ja arī nav noticis ar tā attēlotāju,
tad noteikti noticis ar kādu citu. Īstu cilvēku. Kas reāli tam ir gājis cauri.
Un, manuprāt, lielisks, emociju izraisošs mākslas gabals ir tas,
kas spēj pietiekami trāpīgi tikt līdz tai ticamības stadijai.
Ka kāds tā ir juties. Un es to jūtu arī sevī. Es jūtu līdzi.

Šoreiz gan Klāvs stāstīja par to, kas reāli ir ar viņu noticis.
Protams, tas ir citādāk, kaut kādā ziņā iedarbīgāk, bet tajā pat laikā grūtāk, šķiet, realizējams.
Tāpēc man tā likās lieliska izrāde. Īstus stāstus par sevi bieži vien ir pat grūtāk pastāstīt tā, lai
skatītājs sajūt to dziļākā līmenī.

Te mans stāstījums mazliet aizgāja putrā -- kā tad ir?
jā, šis bija īsts stāsts, kas noticis ar viņu. Tāpēc šķiet, ka nedarbojas mans arguments "es raudu par nevis attēlotāju, bet gan par pašu stāstu, kas ir attēlots tik dzīvs, ka varu daudz vieglāk identificēties ar cilvēku, kas realitātē tam gājis cauri" (es actually izrādē neraudāju). Nedarbojas arguments, jo viņš jau nav tikai attēlotājs, viņš ir tas dzīvais tēls ar kuru viss notika.
Nē, anyways, tur varēja būt jebkurš cits aktieris (protams, pietiekami pienācīgs), bet tas stāsts dzīvoja neatkarīgu dzīvi. Pat ja tur nebūtu Klāva (īstā stāsta varoņa), tas stāsts bija pietiekami labs un radoši pašpietiekams, ka arī bez viņa tas dzīvotu un dzīvoja labi. Un to varēja just.

Var just, kāpēc man nekad neveicās ar garo stāstu rakstīšanu. Šis ir tāds rasols, ka man pašai acis un smadzene sāk sūrstēt, lasot šo savārstījumu. Bet šis ir man.

Anyways, ignorējot manu recenzijas reklāmas pauzi.

Pēc izrādes mēs aizgājām paēst uz Lielo Kristapu. Turpat netālu.
Tur bija auksti un galīgi sūdīga tualete (cik ironiski). Nu tur nebija sūdu, tikai viss pēc urīna oda, saplīsis, no kontakta izrauts roku žāvētājs. Bet vismaz bija ziepes un varēja rokas nomazgāt. Ēdiens tīri ok. Pārāk lielu recenziju par šo netaisīšu.

Tad atbraucām mājās, izgāju pastaigā, atnācu mājās un līdz kādiem trijiem naktī nospēlēju videospēles ar draugu.

Tagad es prokrastinēju darbu. Uz mani gaida, kad sarakstīšu tekstus. Žēl, ka viņiem šitie neder.

* * *
jūtos, ka nedaudz pietrūkst rakstīt tādu klasisko, sauso dienasgrāmatu
vnk ar lietām, kas ar mani ikdienā notiek.
ko es daru.
pat ne kā es jūtos vai ko par to domāju.
vienkārši, kas notiek manā dzīvē.
tas tomēr ir kaut kāds komforts šāda vienkāršība
kaut kas pie kā pieķerties. arī. jā.
tad jau redzēs cik ilgi man šādi sanāks :)
* * *
terapeite: varbūt tavs nākamais vīrs jau sen tev ir līdzās, tu vienkārši viņu neredzi.
es: *sāku smieties*
* * *
kortizols ir visneseksígákais hormons, dopamīns arī interesē vidēji, toties serotonīns un oksitocīns - o jā.

upd. adrenalīns arī patīk

* * *
šodien piņņāju tramvajā
labi, ka ir tādas sejas maskas. lai arī nav vairs obligāti, turpinu nēsāt un patiešām atmaksājas!
uzsūca 80% mitruma! life hack
* * *
263 / 254
novembrī es rakstīju:

"es esmu tik ilgu laiku pavadījusi, ilgojoties, kaut es būtu cits cilvēks, ka aizmirsās, ka es taču varu būt cits cilvēks."

jāatgādina sev biežāk.

* * *
pārdomas...
es par daudz pīpēju saltiņus pedeja laika (jā, apkaunojoši)

vel rit draugs brauc uz manam majam, satiks ari vecakus 1o reizi
viniem čista kādus 10 gadus likas ka esmu a lesbian, nu es viņiem parādīšu! HAHAHSHDHEHAHAHA (atkal...apkaunojoši)

Bet vispar... es saku "apkaunojoši", bet man nav tāda kauna. Noteikti ne par šīm abām lietām. Tas ir fake anyways.
At this point es tikai saku lietas (apkaunojoši).

* * *
Kādam nolūkam dvielim ir vajadzīga kabata ar rāvējslēdzēju?
* * *
varu atzīmēt jaunu gadadienu
vakar, nē, aizvakar bija mūsu pirmais actual strīds!
Jāatzīst, diezgan ilgi turējāmies!
Malači
(visi pārējie, protams, kabači, HA!)
* * *
Vai komentāri uz ēpastu jau sen nenāk?
* * *
šobrīd pats svarīgākais ir sevi disciplinēt un, aiz izmisuma par profesionālo nākotni, nepieteikties kaut kādam dzimtes studiju maģistram eiropā, bet kas tad mani apturēs lol
* * *
ar vienu bakalauru bija par maz VIII
es varbūt joprojām esmu iesprūdusi lauka darba fāzē, toties beidzot saņēmos plānot izlaiduma balli.
Tags:
* * *
Piemineklis
Klau,
Lai man būt kāds arguments diskusijā par Pārdaugavas monstru, Rīgas kapsētās ir kāds Nezināmā Kareivja kaps/piemineklis tieši 2.pasaules karā kritušajie, kur varētu iet 9.maijā? Vai kkas tāds, kas tieši ar 2.pasaules karu saistīts.
* * *
tu viņam pieseko pretī un redzi tajos mazajos kvadrātiņos notvertās mākslinieciski pusplikās meitenes un vienlaikus sajūtai, ka pret savu gribu kļuvu par vuāristi, gribas arī tādai būt mazā kvadrātiņā bez sejas
* * *
262
man vajag kaut kādus attiecību kursiņus ar praktiskiem piemēriem, jo man nav ne jausmas, kā būt sievietei. es ļoti ilgi esmu bijusi meitene, un nu, kad laikam beidzot esmu pieaugusi, jūtos kā iemesta pilnīgi svešos ūdeņos. gribu, lai man iemāca rotaļību, kas nav cringe, tiešumu, kas nav uzbrūkošs, un godīgumu, kas nav augstprātīgs. apzināties savu vērtību, bet sevi nepārvērtēt. man vairs nav 20, no manis sagaida kaut kādu seksuālā un sociālā brieduma pakāpi, kura man nav, jo gadiem biju iesprūdusi kauna maindsetā. bet es neprotu dzīvot bez priekšrakstiem.

tas viss ir tik sarežģīti, ka tiešām vieglāk ir turpināt gulēt ar bijušo.

* * *

Previous