Friends

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
"nenoliec malā, noliec vietā" princips diezgan okay darbojas, māja tiešām ir drusku tīrāka un izskatās sakārtotāka. Tā kā straujiem soļiem tuvojas gada beigas, tad man ir pienācis kārtējais "gribu Jaunajā sākt visu smuki" vilnis. Sakārtot, iztīrīt, saorganizēt. Spēka tam galīgi nav, katru dienu apmēram ar pusi kvadrātmetra tieku galā. Nu, varbūt līdz Zvaigznes dienai kaut kas būs izkustējies.

Brīžiem uz nerviem krīt, cik ļoti V "ignorē" visādus svētkus un tradīcijas. Es 100 punkti zinu, ka, ja es viņam neatgādinātu, ka rīt ir Zsv vakars, viņš vispār nezinātu, ka kaut kas notiek. It kā esmu samierinājies, ka, ja gribu svētkus, tad man pašam tie jāorganizē, bet no tā šausmīgi nogurst. Gribas pārsteigumu, gribas svinēšanu, nevis tikai pasēdēšanu ķeksīša pēc.

* * *
Lidojam ar airbaltic pirmo reizi nemot lidzi ari kalnu sleposanas ekipejumu. Man tas slepes un zabaki savas somas vel kautka ipasji ir jaasapako, lai otra gala sanemtu nesalauztas un nesaskrapetas? Slepju soma aplam plana - tiit salles apkart, vai ka?

Lidz sim ar auto sleposhanas inventars vests, pilnigi jauna pieredze sogad planota

* * *
noskatījos divas sieviešu veidotas filmas "This Closeness" by Kit Zahar un "Blackbird Blackbird Blackberry" by Elene Naveriani, viena ir Gen Z un otra ir millenial, apraudājos par to, cik "female gaze" joprojām ir nereprezentēts, ja šīs filmas šķiet "neparastas", jo kaut kādā ziņā tās ir tik normālas.
* * *
ko man ir devusi neo-tantra, īsumā: fokuss pārvirzījies no tā, ka es esmu resna, uz to, ka nav kaut kas nav kārtībā ar auru.

bet redzi, arī tās ir čabošas lapa

īsumā, nav nekā briesmīgāka par kapitālisma iespiešanos reliģijā un psiholoģijā. kapitālisms bija labāks, kad tas mijiedarbojās vienīgi ar mūsu kāri pēc lietām.

nesen nācās (vispār drausmīgi, ka jādara kaut kas tāds) kādam skaidrot, ar ko kapitālisma kolonizācija ir labāka par sociālistu kolonizāciju. jo "Rietumi" joprojām dzīvo "ilūzijā" par Soviet Union projektu (ir viegli par ilūziju nosaukt otra tukšo laukumu, kurā man svilpo vēsturiskā CPTSD vēji): es uzvilkos un apklusu pusceļā. īsumā, mēs esam dirsā no visām pusēm, bet šī saruna mums būs efektīvāka, atmetot rusofobiju un sajūsmu par NATO.

* * *
šodien par laimi beidzās Merkura retrogrāds un sākās mēnešreizes - lai arī Kristus mani tāpat no tā visa ir atbrīvojis - it kā.
* * *
kādu diagnostu?
Grasāmies ar vienu čali noslēgt derības, kurš līdz Jāņiem dabūs labāku fizisko formu, bet esam stipri atšķirīgi. Man ir liekais svars un kusls ķermenis, viņš arī gribētu kādus 10 kg speķīša nomest (pārējais ir lieli uzkačāti muskuļi). Katram ir savs ideālais sasniedzamais svars, kuru nu kurš pats uzskata par ideālu.
Kā mums saprast to, kuram būs lielāki sasniegumi, ja izejas līmenis un vajadzības ir tik dažādas? Kā saprast progresa līmeni attiecībā vienam pret otru?
* * *
šķiet, ka neesmu redzējis sauli jau kādas divas nedēļas. iebliežu savu SAD gaismu, man šķiet, ka tas vismaz mani kaut kā drusku glābj. lasu, ka šitāda tumsa būs vēl kādu mēnesi. mī un žē.

V atnāca no darba ar eglīti, viņiem tur kaut kāda fotosesija bijusi un nebija, kur to egli pēc tam likt, ofisā jau viena ir, viņš paņēma mums, nu, tagad mums ir eglīte, varbūt tuvākajās dienās atradīsim iedvesmu to izdekorēt, man, protams, gribas tur visus savus krāsainos -tchotchkes- salikt, V grib melnbaltu arhitektu eglīti, nu, kādas redz interjera žurnālos, pfff, saku, ka būs jādala uz pusēm tā egle

* * *
moka nostaļģija pēc kaut kādas frekvences, kas vairs nekur nav atrodama
tur ir slapjš sniegs, ielas lampu oreoli, asaru smarža, cigarešu dūmi, kaut kas tāds. "nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā".
es gribu likties mierā, es gribu mierīgi kļūt mazliet vecmodīga.
* * *
mana smaržas sajūta ir the most gender floating aspekts manī. dažreiz es vēlos smaržot kā mēness dieviete vai pārkarsusi pludmale, dažreiz - kā meža cirtēja flaneļa krekls vai vējabrāļa ādas jaka
* * *
pēdējās dienās visu laiku skatos pārgājienu bildītes un ilgojos pēc vasaras, arī pēc kolka-dubulti mokošākajiem brīžiem. stulbie laikapstākļi un stulbās semestra beigas pagaidām liedz šādas aktivitātes. bet nupat sapratu, ka telšu pārgājienu sezona neatsāksies, kamēr es nebūšu uzrakstījusi maģistra darbu. vai vismaz paveikusi lauka darbu un jau uzrakstījusi lielāko daļu datu analīzes. aaaaaaaa. vot tā ir perspektīva.
* * *