Friends

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Ļoti vajag Kārļa Vērdiņa dzejoli no krājuma "Pieaugušie", kas skan Sigmas dziesmā "Cik nemanāmi".
* * *
viss, kas man nav, ir sociāls konstrukts. šobrīd jēga ir sociāls konstrukts.
* * *
Kas ir нейтральная передача mašīnas ātrumpārslēdzējā? Latviski?
* * *
Kas ir нейтральная передача mašīnas ātrumpārslēdzējā? Latviski?
* * *
Ja Frīda Kalniņa-Saulīte apprecas ar Žani Lauriņu-Kalnbergu un grib gan pieņemt vīra uzvārdu, gan paturēt savējo, vai viņa turpmāk sauksies Frīda Kalniņa-Saulīte-Lauriņa-Kalnberga?
* * *
autoskolas Rīgā - labās un ne tik labās?
Kuru autoskolu iesakāt 2020.gada rudenī? Un kuru noteikti ne?
Tags:
* * *
235 (kādu es sevi redzu)
man ir:
apaļa, plakana seja ar ļumīgiem vaigiem un pakakli
izgāzies, apaļš vēders
pārāk lielas plaukstas ar strupiem pirkstiem
sakumpuši pleci, kas izstiepto kaklu padara par tādu kā vistai
sausi, salmiem līdzīgi mati
mīkstas, apaļas, vārgas roķeles kā bērnam
kājas, kas būtu skaistas, ja nebūtu drusku līkas
tas nolādētais, nolādētais vēders
un sajūta, ka šis saraksts ir par īsu.

reizēm es saģērbjos un jūtos skaista. līdz brīdim, kad izeju uz ielas starp citiem cilvēkiem, tad sajūtos kā kaut kas grotesks un nožēlojams. kā cūka balles kleitā. tas mēdz pāriet, kad sasniedzu galamērķi, jo starp draugiem es retāk domāju par to, kā izskatos. bet citu skatienos es redzu: "lol, paskaties uz to lauķi. par ko viņa mēģina izlikties?"

* * *
Ereader
Esmu sabriedusi pirkt e-lasītāju. Tikai kādu? Pārsvarā lasīšu zagtus epubus. Vai Kindle vispār ar tādiem sadarbojas? Ir arī lētākas alternatīvas? Kādi ir jums un vai patīk?

Kāpēc viņi visi ir tik maziņi, vai tas nav šausmīgi neērti?

* * *
gribētu iemācīties nedomāt pirmajās pāris stundās pēc pamošanās. mehāniska brokastošana ir viss, ko es pieļautu.
* * *
ofisa ballītes
ārkārtīgi neveikli. visi stāvam katrs pie savas sienas, vienā rokā turēdami glāzīti ar gruzīnu sarkanvīnu, otrā - papīra šķīvīti ar picas šķēli. ik pēc brīža kāds, kurš ir apēdis savu picas šķēli, platiem soļiem šķērso telpu, lai tiktu pie galda tās vidū, un uzliktu uz šķīvīša jaunu picas šķēli, tad atgriežas atpakaļ ierindā. kāds kaut ko ieminas par to, ka "saulīti šodien laikam nesagaidīsim", kāds pajoko, ka "mēs gan šeit neieturam divu metru distanci". cenšos neiztukšot savu vīna glāzi pārlieku ātri, jo zinu, ka tieku novērtēta - kā jaunākais darbinieks (gan stāža, gan vecuma ziņā). pēkšņi ļoti izjūtu, cik pliki ir mani stilbi, un cik ļoti nesaderīgs mans džemperis ar manu plāno, īso kleitiņu, ko vilku sava krusttēva kāzās. nesaprotu, vai jūtos sešpadsmitgadīga vai divdesmitgadīga. lai iztukšotu pēdējos malkus no vīna glāzes, nākas atliekt galvu uz atpakaļu, atsedzot savu kaklu visu skatieniem - visievainojamāko no ķermeņa daļām. vienlaicīgi atceros divas lietas - ka nu jau sesto dienu dzeru nervu zāles, kuras varbūt nevajadzētu jaukt ar alkoholu; un ka manu kaklu aizvien rotā maigi zili ziedi no mūsu pēdējā atā.
manas kolēģes un es sinhroni salokam papīra šķīvīšus un pametam telpas.
es esmu gatava turpināties.
skan::
Patti Smith - Dancing Barefoot
* * *
atkal par to gudrības zobu
Sveiki! Kā jums šķiet, vai, ja sešas dienas pēc gudrības zoba izraušanas tā vieta sāp ar asām, durošām sāpēm, un sāpju intensitāte un biežums tikai pieaug, tas varētu būt normāli? Citādi: pampums ir pazudis, un, cik varu spriest, ar brūci viss ir ok (kad skaloju muti ar sālsūdeni, nekas necērt, no kā sliecos domāt, ka diez vai ir iekaisusi). Vai jūsu pieredzē tā ir bijis, ka sāpes arī pēc nedēļas ir ļoti stipras? Domāju, vai šis ir adekvāti un vienkārši jāpiecieš/kaut kā jāmenedžē ar pretsāpju zālēm, vai arī šis izklausās pēc situācijas, kas prasa med uzmanību?
* * *
Labvakar!

Kā lai uz mac atver .bkz failu? Es pirms pāris gadiem uztaisīju backup caur Filefort un tagad kad mēģinu to atvērt, man saka, ka nav neviens application, ar kuru tas būtu iespējams...

* * *
šajā gadalaikā gan miesa, gan gars jūt ārkārtīgu nepieciešamību pēc martas asiņu koncertiņa.

upd.: hahā, izziņoja arī!

* * *
Pirts
Interesē ieteikumi pirts iesvētīšanai. Ir uzcelta pirts un gribētos, lai ēku iesvēta latviskā garā, tā teikt, lai dodam svētību. Iztēlojos, ka tie varētu būt dievturi vai kāda folkloras kopa vai kas tāds, kas atbrauktu ar kādu "rituālu" un dziesmām. Vai kādam ir ieteikumi?
* * *
Vai Rīgā ir kāds labs stick&poke tetovētājs?
* * *
Medus kūka
Ineses tortes vai Lāču taisītās medus kūkas - garšīgas? Kura labāka?

UPD. Nopirku Lāču, vīlos. Atgriežot vaļā tur ir briesmīgi samačkāti trīs biezi un nekārtīgi slāņi (nevis smalkie daudzās kārtās, kā būtu jābūt) un garšo sintētiski. Pēc skata kā Latvijas Maiznieka medus kūka.

* * *
Vienreiz es aizgāju uz kapiem. Staigāju, vēroju pieminekļus. Daži bija apauguši ar efejām, daži pa pusei sabrukuši, daži pretojās manam skatienam. Piemēram, dievu lūdzošais eņģelis uz viena apsūbējuša, leņķaina kapakmens pagrieza savu gludo vaigu pret mani un zvaniņainā, bet pavisam nopietnā un dūšas pilnā balsī teica: “Pis nahuj, vai arī Tev būs baigās ziepes.” Sacēlās vējš un es izdzirdu huligāniskus smieklus turpat aiz krūmu ieskautas ebreju ģimenes kapličas stūra. Kāds klausījās Centrālcietuma Balādes uz mobīlā telefona un es saodu spaisu. Es devos pretējā virzienā un ieraudzīju tādu kapakmeni, kam apkārt lidinājās maigu krāsu taureņi. Tas bija izgudrotāja Gunāra Tāss kapakmens. Taureņi bija tikai viens no viņa simtdeviņdesmit pieciem patentiem. Es kādas piecas minūtes pamēģināju atrisināt šifru, spaidot vara burtus uz gludās kapa plāksnes, kā biju to vairākas reizes darījis bērnībā, bet, protams, bez cerībām. Man palika skumji - ko es te darīju? Kāpēc manai dzīvei nebija noteiktākas trajektorijas? Es iespēru pa anonīma strēlnieka kurpju kastes izmēra kapakmeni un teicu: “Man nav svēta Tava piemiņa.” Tāds es biju. Neko pats nesasniedzis un rūgts uz citiem. Es negribu tikt apglabāts kapos. Tagad uz pasaules ir tik daudz cilvēku, ka nav jēgas tērēt labu zemi. Es atgriezos savā busiņā un ievadīju navigatorā adresi Imantā, uz kuru man bija jānogādā logu stikli. Lai saplīst, es smējos, braucot milzu ātrumā pāri guļošajiem policistiem. Vai nebūtu kruti, ja mirušus policistus apglabātu uz ceļiem, pārklājot ar asfaltu un izveidojot ātruma ierobežojumu, tā ka zem katra guļošā policista tiešām gulētu kāds īsts policists? Katru reizi, kad atraitne ar piecgadīgo dēlēnu brauktu garām mikriņā, viņa rādītu ar pirkstu un teiktu, Roland, tur tētis guļ un arī aizsaulē glābj dzīvības. Rolands tikai domātu: “Kuro reizi jau es šito klausos?”
* * *
man šobrīd laikam gandrīz viss patīk. ir tikai dažas lietas, kas mani neapmierina.
* * *
es jūtos briesmīgi. es jūtos tik briesmīgi, ka knapi varu paiet. es beidzot esmu spiesta konfrontēties ar tukšumu, ar vientulību, ar sevi, ar laiku. es jūtos kā tas džeks, kuram bija jānotur visa zemeslode. es jūtos kā sīzifs. katru brīdi šķiet, ka tūlīt, tūlīt es vairs neizturēšu, kaut kas notiks un es vienkārši uz līdzenas vietas nomiršu, bet tas nekad nenotiek. es turpinu vilkt laiku, un tā vilkšana ir tik burtiska, cik vien burtiska var būt metafora - es viņu velku kā gumiju, un zinu, ka vienā brīdī taču gumija plīst vai atdalās un tad seko sitiens, un no sitiena var nomirt. un to visu pavada gumijas mūžīgā trīsēšana, mūžīga spriedze, kura nevienā mirklī nerod sev piepildījumu.
ir tik briesmīgi. ir tik šausmīgi. es nezinu, ko darīt.
* * *
tu sarīko pirmkursniekiem dažus pasākumus, un tad viņi tev nāk klāt tavās svētajās pīppauzēs un taisa ar tevi smalltalku par lietām, kas tevi neinteresē. wtf. es gribēju, lai mani pārstāj uzskatīt par draudīgu, intimidating un iedomīgu būtni, bet nu šis variants arī neiet krastā.
* * *

Previous