Nezinu, vai viņi priecājas, bet mani nepatīkami satrauc, cik ļoti viegli šie civiliedzīvotāju upuri tiek normalizēti - ne tikai no Izraēlas puses (kas ir vieglāk saprotami, jo svaiga trauma, milzīgs adrenalīna vilnis utt.), bet arī no visas pārējās it kā civilizētās pasaules.
Gan šeit, gan tviterī visādas sirdsšķīstās kukažiņas, kuras allaž raudājušas par katru vaguliņu, ko samin gājēja pēda (neprecīzs citāts), tagad asinskāri brēc - speriet gaisā tos palestīniešu mūdžus, arī tos, kuriem seši mēneši, gan jau ka viņam tēvs terorists un pats, ja nebūtu jau nobeigts, arī par teroristu izaugtu!

Neba nu mani tas pārāk izbrīna, bet vispār katrs šis atgādinājums, cik trausla un selektīva ir mūsu civilizētības kārtiņa, ir nedaudz skumdinošs.