Ziniet, kā ir tad, kad noskaties kaut ko labu un pēc tam ir tāda kā pēcgarša? Izrādās, var būt spēcīga pēcgarša, arī ja noskaties kaut ko sliktu.
Sēras piestāv Elektrai Valmieras teātrī īsā recenzija: nabaga aktieri.
Kāpēc ir jāuzved kaut kāda vecmodīga, bezgaumīga luga ar meksikāņu seriāla cienīgu sižetu, kur aktieri visu laiku kliedz un krīt gar zemi, ir pāri manai saprašanai. Acīmredzot sengrieķu sižets mūsdienu izpildījumā ir pārāk daudz redzēts seriālos, lai spētu aizraut vai aizkustināt mūsdienu skatītāju, pat ja "tur ir kaut kas drusku par karu", un pie trešā līķa iestājas vienkārši facepalm, kurš neatlīp arī pie ceturtā. Nepalīdz arī stilīgi melnie tērpi un scenogrāfija, kas drīzāk iedod sajūtu, ka skaties operas filmu Baņuta, tikai šoreiz autori to domā Nopietni. Arī garums atbilstošs - 3 cēlieni, kaut prom gribējās jau pēc pirmā.
Ar nepacietību gaidīšu recenzijas, gan jau es neko nesaprotu no teātra, cerams, vismaz neradīsies murgi.