Iedomājies - ir gan ienācis prātā. Esmu pētījusi arī dažādu valstu statistikas un tiešām - ap 70% covid nāvju ir 65+. Man gan 65 galīgi nešķiet piemērots vecums, kad cilvēkam jau tā kā laiks uz kapiem, visi pazīstamie šajā vecumā uzskata sevi par jauniem. Tas, ka varētu neuzskaitīt visādus 80+ ar blakus saslimšanām kā covid nāves arī man ir ienācis prātā, bet tur ir pietiekami ētisku argumentu, kāpēc tas neietu cauri.
Es ilgu laiku domāju arī, ka tieši tie astoņdesmitgadīgie opji ir tie, kas pārslogo veselības aprūpes sistēmu. Man kādus gadus pirms kovida nomira abi vecvecāki vecumā 80+, un tolaik Latvijas medicīnas sistēmai pat prātā nenāca viņus kaut kā glābt. Vecmāmiņu vienkārši no reģionālās slimnīcas, lai atbrīvotu vietu nodaļa, aizsūtīja uz lauku slimnīcu būtībā nomirt - jo mājās vectētiņš nebūtu varējos viņu guļošu apkopt, un mēs visi tolaik dzīvojām Rīgā. Tāpēc ilgu laiku skaļi lamājos par veselības aprūpes sistēmu, kas ir tagad sajukusi prātā, un tur pie ventilatoriem visādus opjus, kam īstenībā būtu humānāk ļaut vienkārši aiziet. Līdz kamēr vienkārši apjautājos par šo pazīstamai reanimācijas māsai, kas šobrīd brīvprātīgi piespiedu kārtā strādā arī covid nodaļā reģiona slimnīcā. Un izrādās - nekas nav pārāk radikāli mainījies kopš manu vecvecāku nāves, tos vecos nemaz tik neatlaidīgi nereanimē, vietu intensīvajā terapijā joprojām taupa jaunākiem pacientiem. Un to vietu nemaz nav tik daudz, un medicīnas sistēmas pārslodze diemžēl ir gaužām reāla.
Šim stāstam, atšķirībā no mirušo draudzenes draudzeņu stāstiem, kaut kā diezgan ticu.