Es, starp citu, baidos nomirt autoavārijā. Vienmēr iztēlojos, kā, kādu tālāku gabalu braucot, nenonāksim galā. Vai ka mani, braucot ar riteni pakaļ sīkam uz dārziņu, nonesīs fūre.
Bet tas ir vienkārši tāds manas trauksmainās personības fons, uzmācīgās idejas, kam esmu iemācījusies tā baigi nepievērst uzmanību.
Kopumā mana trauksmainā personība arī man traucē pieņemt lēmumu vakcinēties. Jo mans prāts mierīgi spēj pieņemt vairākas patiesības vienlaicīgi - ka bara imunitāti var sasniegt, bet tā vienlaicīgi ir arī Big Pharma sazvērestība. Mans vīrs vienvakar šo nosauca par augsta intelekta pazīmi (paldies viņam par to, ka neizsakās par manu svārstīgumu rupjāk ;)