Varbūt ne ass prāts, bet kaut kāda kritiskā domāšana man piemīt gan vismaz attiecībā uz avotiem, kam ir vērts ticēt un kam tomēr nē.
Es šajā pandēmijā visnotaļ esmu izgājusi šaubu loku lokus, ļoti labi atceros, kā sēdējām pagājušogad ziemā virtuvē un es vīram teicu, ka Pandēmijas Nav (tādas dziesmas toreiz vēl nebija). Arī par vakcinēšanos kādu laiku šaubījos, jo nesapratu, kāpēc spiež visus ar tiem zaļajiem sertifikātiem, kamēr riska grupas nav savakcinētas. Tas bija viens moments, kas mani gandrīz jau pārliecināja par sazvērestību teoriju patiesumu, bet beigās ir izrādījies vienkārši atbildīgo personu stulbums un attieksme "gan jau kaut kā", kas vispār ir diezgan izplatīta LV valsts/pašvaldību pārvaldē arī citās jomās, Covid gadījumā tas vienkārši pēkšņi skar visus.
Tagad priecājos, ka tomēr novakcinējos, jo pie tik augstas covid izplatības vismaz jūtos pilnīgi droši par iespēju ar to nesaslimt smagi.