"politizēts viedoklis par barona ielas bruģi"
man prieks, ka cilvēki aizstāv savas izvēles un viedokļus. patiesi, skaisti skatīties, kā cilvēki izstāsta savu domu gaitu, apsvērumus, vērā ņemtos argumentus par situāciju, aizstāvētu savu gaumi un minētu piemērus no labiem,sevi jau pierādījušiem gadījumiem. latvijas elitei dažādās dzīves sfērās ir tendence nonākt sabiedrības uzmanībā dažādu negatīvu, nepopulāru (pēdējās dekādes 'top' vārds) un klaji stulbu iemeslu dēļ. ir saprotams, ka ne visi var visu zināt par visu, tādēļ ir saprotams, ka bieži vien problēmas ir mediju 'uzpūstas' no nepietiekamas informācijas (bet pārsvarā no vienkāršas, mērķtiecīgas skaļas bļaušanas), un tas ir viss, ko interneta komentētāju baram un bez tabu, un neatļautā paņēmiena, un visu citu realitātes šovu skatītājiem vajag. ir problēma, ir vainīgie, ir nozagta nauda, nekas nav labi.
varētu padomāt, ka šis ir brīdis, kad būtu jāņem talkā PR cilvēki, kas ir mācījušies šīs situācijas nolīdzināt, bet kaut kā pieredze rāda, ka tas nav īsti efektīvs veids. labāk ņemt grožus savās rokās un to putru pašam, krustugunīs nonākušajam personāžam, izstrēbt. un es par šo situāciju priecājos - sabiedrība uz konkrēto indivīdu rāda ar pirkstiem un tagad ir iespēja viņam pierādīt, cik patiesībā viņš ir sakarīgs cilvēks, ar lielisku takta izjūtu, humoru, pārdomātu rīcību, gaumi un galvenais - zināšanām savā jomā. tagad ir iespēja izskaidrot radušos situāciju - kāpēc pieņemti attiecīgi lēmumi, kāda bija domu gaita, kāpēc ir tā un ne citādāk, atvainoties par kļūdām, apgaismot par savu kompetento rīcību, bez kuras situācija būtu, iespējams, sliktāka (?). cik bieži Tas notiek? ha.
ir grūti aptvert, cik ļoti publisku figūru izteikumi brīžiem ir neveikli, netaktiski, neizglītoti un sāpīgākais - augstprātīgi. un parasti tie iet visi komplektā, tā teikt.
šī brīža sāpīgais temats rīgā ir ielu remonti. parastajai tautai (gājējiem) vissāpīgāk ir pārvietoties pa barona ielu. reizēm tīri burtiski - pirms nedēļas pats par mata tiesu neizmežģīju potīti. bet sāpīgi ir arī skatīties uz gājēju ietves segumu, apmali, kas nodala brauktuvi no ietves u.c. ok, ok, man nav tik svarīgi tas, kā tas izskatās viss, nebūs jau tik slikti, jo, hei, tas būs vismaz jauns un sakopts, vai ne? mani vairāk kaitina praktiskā puse - tas, cik ļoti neērti tas viss uztaisīts. uz ietves nav vairs bedres, bet ir nelīdzens bruģis, apmale riteņbraucēja celiņam ir kārtīga ķieģeļa augstumā utt.
šorīt vienkārši nokaitināja daži izteikumi no ainavu arhitektes, kura ir tik ļoti izglītota un redzējusi dzīvē. ne jau tā kā mēs, parastā tauta, kas ir tumsoņas, šaurpierītes un neko negrib, neko nesaprot. mēs esot pieraduši pie pelēkā asfalta, neko vairāk nezinām un neesam redzējuši. jo asfalts ir nogājis etaps, zinājāt, to vairs pat neražo?! visi tagad brīnās par barona ielu, jo tas ir kas jauns un nebijis. rietumu elpa, tā teikt. ak, vai, paldies Tev, Helēna Gūtmane, ka esi mūs aplaimojusi ar pasaules elpu! bez Tevis mēs nekā labāka par asfaltu vienkārši nezinātu.
piedod, Helēnīt, bet latvijas sabiedrība pēdējos padsmit gados ir stipri vien mainījusies. un, lai gan, daļa ir aprobežoti un neizglītoti, to attiecināt uz visiem tomēr ir neapdomīgi. tas, ka savā laikā esi studējusi ārzemēs, kad tas bija kaut kas wow, šobrīd galīgi vairs nav ne tuvu tik iespaidīgi. neesi tomēr vienīgā, kas bijusi ārzemēs.
lieki teikt, ka, iegūglējot ainavu arhitektes vārdu un uzvārdu, pārsvarā izleca visai strīdīgi objekti mediju atspoguļojumā. acīmredzot treniņš runāt pieklājīgi ir bijis gana, bet pierīte ir tik bieza, ka tai neiziet cauri vairākkārtēji mēģinājumi.