nu taa
esmu pieaudzis, novecojis vai varbuut vienkaarshi pazaudeejis visu lieko un palicies paari tiiri es pats, vareetu jau teikt, ka no malas labaak redzams, skatiijos spogulii, bet neko Taadu neredzeeju, nje sudjba, odnako :-)

man nav probleemu nedoties skatiities basketbolu (btw, LAT uzvareeju POR un nodroshinaaja vietu EC finaalturniiraa), bet doties pankuukas eest, man probleemas rada liela un skalja kompaanija, un reizeem lielumam pietiek ar <10 cilveekiem, no kuriem viena ir seshgadiiga, paareejaas septinjas gan krietni vecaakas, un vairums arii klusaakas, bet maniim pietikaas ar to pashu, + veel mana beerniibas trauma (4 gadi bibliotekaaru bakalauros), un liidz ar to probleema - kur sunim vieta ...
nebija jau Tik slikti (man), kaa varbuut izklausaas, bet laikam esmu tipiskais latvietis, kursh viegli noskaitiis 10 iemeslu kaapeec lai dajebkas neizdotos, bet pie veiksmes faktoru noteikshanas uzreiz jaasaak aizdomaaties - bija briizhi, kad vareeja nostaljgjiski pasmaidiit par pankuuku veesturi, par 28. maija pankuukaam, tikai chetri meeneshi, bet viss ir savaadaak un tieshi taapeec savaadaak, nu pankuukas pats par sevi, un miiljmeitinjas, un pat taas, kuras metot ar aabolu meegjina uztaisiit Dundukam zilu aci (es gan izraadiijos cietaaks par aabolu), un paaris smaidi, es domaaju bija, tikai sajuutas kaa meegjinot notureet plaukstaas duumus, kuri vijas debesiis, kaut kas ir, bet aiziet, aiziet, aiziet, un nenotureet

bet lai pasmaidiitu nemaz Tik daudz nevajag, esmu nokljuvis Maajaas, un vienaa gabalaa piedevaam, un tas priecee :-)