Bet šahs jau ir spēle, abstrakcija, kā "Katana" vai figviņzinkas, līdz ar to nekādiem sociāliem tabu nevajadzētu būt. Tāpat, kad bijām bērni, es ar māsu spēlēju, visu spēlēju, bet pēc tam viss izmainījās (ok, protams, es esmu frīks un tā, bet tomēr).
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: