Futbola tūre 1504 - futbols

Biļetes es pārsvarā pirku iepriekš internetos (izņemot Accrington spēli). Domāju, ka pārsvarā varētu nopirkt arī uz vietas, bet rindas un, ja nu tomēr nav, nu i nafig - iepriekš nopirkt drošāk.

03.04. 15:00 Nottingham, City Ground, Nottingham Forest - Wolverhampton Wanderers, 27,185 skatītāju, sēdvieta Brian Clough stand upper (30GBP)


Šī man bija sestā spēle šajā stadionā, līdz ar to viss pazīstams un mīļš. Mājiniekiem pirms spēles tīri teorētiskas izredzes uz play-off, bet viesiem visas iespējas. Pirmajā puslaikā abas pa druskai cenšas, bet nekas vairāk par mājinieku sitienu no 20m un laukuma/saslīdēšanas iespēju viesiem, pēc kuras aizsargs izsit no tukšiem vārtiem, tā arī nesanāca. Spēle izšķīrās 2.puslaika pirmajā minūtē - mājinieki sāk no centra, mēģina iet uz priekšu, pazaudē bumbu, un Afobe no centra aizsargu eskorta pavadībā aiziet līdz soda laukumam un sit kreisajā apakšējā stūrī. Pēc tam Forest it kā pa druskai cenšas, bet viss gariem zobiem, līdz puslaika vidū muļķīgs pārkāpums savā soda laukumā un 0:2, game over, pavisam, pavisam. Pašās kompensācijas laika beigās veiksmīgs bumba atlēciens viesu soda laukuma vidū un Blackstock iesit goda vārtus, bet nu tāds apšaubāms gods tur. Skatītāji inerti - brīžiem aiziet ļoti oriģinālais sauklis: "Come on you red!", bet komandai īsti neko nevajag, buzz nav un minūtes 10-15 pirms beigām cilvēku straume dodas gar Trentu prom, prom, prom.

03.04. 19:45 Derby, Pride Park (ok, iPro Stadium), Derby County - Watford, 31,748 skatītāju, sēdvieta South Stand lower (21GBP)
Pie stadiona statuja gan Forest, gan Derby vienlīdz dārgiem personāžiem - Brian Clough un Peter Taylor.


Stadions kā jau stadions - nothing special.


Jautājums kādā prāta aptumsuma brīdī es nopirku biļeti uz pirmo rindu ir neatbildams, bet beidzās viss labi. Sākumā gan likās, ka viss ir slikti, pavisam slikti - pirmā, faktiski nultā rinda, kura papildus pielikta, pa dienu ir lijis, ķeblis slapjš, kaut kas pa druskai nāk no gaisa un jumts teorētiski ir, bet prakstiski labumu nedod, jo atrodas metrus 20 augstāk, piedevām apsēžoties pretējos vārtus vispār nevarētu redzēt, jo acis atrastos laukuma vidus līmenī (futbola laukumiem ir izliekums vidū, lai liekais ūdens labāk tek nost), tomēr realitātē šī izrādījās stāvošā tribīne un lietus arī piestāja.
Spēle un atmosfēra apkārt daudz dzīvāka un to var saprast, jo abas komandas ir pirmssezonas favorīti, kuri tagad iet pa augšu. Mājiniekiem pēdējās sešās spēlēs so-so rezultāti un jāsāk uztraukties par vietu play-off, bet uzvaras gadījumā vēl iespējams aizķerties automātiskās promotion vietās. Abas komandas cenšas, cenšas bet rezultātu iedod divi lucky bounce - sākumā mājinieku aizsargs reizes trīs pēc kārtas sapinas meistarībā, līdz bumba veiksmīgi atlec pie viesu uzbrucēja un 0:1, bet puslaikā pēdējā minūtē paveicas mājiniekiem, pārkāpus soda laukumā, 11m s.s. un sarkanā un 1:1. Stadions stāv uz ausīm. Otrā puslaika sākumā pietiekoši ātri Derby iesit otros, bet trešie nesanāk, līdz iekritiens aizsardzībā un 2:2. Pašās beigās skatītāju un trenera dzīti mājinieki uzveļas viesu vārtiem, bet bez rezultāta.

04.04. 15:00 Cleethorpes, Blundell Park, Grimsby Town - Gateshead, 5,958 skatītāju, Pontoon Stand (16GBP)
Pa ceļam pārliecinājos, ka mīts par to, ka pārsitot pāri tribīnēm bumba var trāpīt jūrā, īsti neatbilst realitātei. Klasisks vecais stadions (Year Ground Opened: 1899), kuram visapkārt mājas.




Mājiniekiem uzvara vajadzīga par katru cenu, lai saglabātu izredzes tikt ārā no konferences pa taisno, resp.,izredzes uz 1.vietu. Viesiem palikušas tīri teorētiskas izredzes uz play-off, lai arī pirms sezonas arī bija starp favorītiem. Pirms spēles viss stadions kā uz adatām, aiziet, aiziet, aiziet, aiziet. Spēle laba, bet bez vārtiem/momentiem, līdz vienā brīdī tiek ļauts viesu 27.numuram ar bumbu noiet gar soda laukuma līniju un ar kreiso kāju kreisajā augšējā stūrī. Otro puslaiku mājinieki sāk ļoti aktīvi, bet visu laiku kaut kas drusku pietrūkst, bet kad viesi sāk jau kontrolēt spēli, mājinieku nr.7 sanāk perfekts sitiens pa diagonāli ar kreiso kāju iegriest gar pašu kreiso vārtu stabu. Liekas, ka tūlīt, tūlīt būs otrais, bet nekā un minūtes 15 pirms beigās sitien no distances, mājinieku vārtsargs neizglābj un 1:2. Grimsby turpina uzbrukt, cenšas, bet - jo tuvāk beigām, jo mazāk sanāk. Viesi vēl dabū sarkano un, lai arī liekas, ka tam vairs nav nozīmes, mājiniekiem tomēr paveicas - sitiens ar galvu labajā augšējā stūrī un publika sajūsmā cenšas nonest stadionu, lai arī šeit patiešām drīzāk ir zaudēti divi, nevis iegūts viens punkts. Jā, un dzirdēju: "We sing when we're fishing, we only sing when we're fishing".

05.04. 13:30 Burnley, Turf Moor, Burnley - Tottenham Hotspur, 18,829 skatītāju, Jimmy MacIlroy Stand lower (40GBP)




Iespējams baltākā un britiskākā komanda Top4 līgās, vietējais treneris, piedevām vēl spēlē praktiski ar to pašu sastāvu, ar kura pagājušajā sezonā tika ārā no Championship. Jātur īkšķi (un jābļauj) par palikšanu - tabulas apakšā viss ir ļoti blīvi. 1.puslaiku mājinieki kontrolē spēli, bet praktiski bez momentiem - vienīgais ir pēc pretinieka laukuma pusē atņemtas bumbas, izgājien viens pret viens un sitien virsū vārtsargam. Pārtraukuma viesi, acīmredzot, ģērbtuvēs atrāvās un sāka ļoti ņipri - šķita, ka tūlīt, tūlīt būs slikti, bet entuziasms pamazām izsīka, momenti tā arī neradās, viss gāja uz 0:0, līdz pēdējā minūtē mājinieku sitien ar galvu, viesu vārstargs vairāk neko, bet bumba aizlido centimetrus garām stabam pa nepareizo pusi. Ejot projām varēja dzirdēt, kā saka "good point" un tīri objektīvi tā arī ir.
Nepatīkami pārsteidza viesu fani, jo bija pierasts, ka lielajām komandām izbraukumos tie ir labi (Arsenal), ļoti labi (Liverpool) vai izcili (ManCity). Spurs fani bija slinki un klusi.

06.04. 15:00 Accrington, Crown Ground (ok, Store First Stadium), Accrington Stanley - Carlisle United, 2,274 skatītāju, Coppice Terrace (20GBP)
Man mazākais stadions Anglijā ar vislielāko non-league ground sajūtu - Main Stand ar astoņām rindām un spēlē bumba izlidoja ārpus stadiona pāris reizes vairāk nekā visās pārējās brauciena spēlēs kopā.


Braucot turp vēl nebiju izdomājis, kurā terasē - mājinieku vai viesu, būt, par kuru bļaut, bet saulainā diena ļāva pieņemt vieglu lēmumu un viesu terase bez jumta un saules peldes. Terasēm bez jumta ir arī savs mīnuss - grūti panākt atmosfēru pat pietiekoši lielam cilvēku skaitam un viesu terase bija pilna, kā rezultātā sezonā lielākais skatītāju skaits un viesi pilnīgi godīgi varēja uzdziedāt: "You came only to see Carlisle". Pirms spēles mājiniekiem vēl drusku, drusku vajag, lai varētu nenervozējot sagaidīt sezonas beigas, bet viesiem viss ir ļoti tuvu būt-vai-nebūt. Līdz ar spēles sākumu sagruva vēl viens mīts - par mājiniekiem kā ļoti spēlējošu komandu, praktiski tikai puļīja uz priekšu un tad kā paveicas. Viesi nebija ne par kapeiku labāki - un abaām komandām uz katru precīzu piespēli sekoja neprecīza, neapstrādāta bumba un nerezultatīvas darbības. Bija skaidrs, ka visu izšķirs lucky bounce vai rupja aizsargu kļūda un puslaikā vidū viesu aizsargi tikai noskatās kā mājinieku nr.15 aizskrien ar bumbu līdz teju vārtsarga laukumam, vārtsargs aizlec prom no bumbas un 1:0. Spēles organizācijā hoofed balls tiecas uz 100% un pārtraukumā ejot atskan: "Boooooo!". Pēc pārtraukuma viesi sāk ļoti enerģiski, bet КПД tiecas uz nulli un lucky bounce tā arī neatnāk. Citu iespēju jau nav. Līdz puslaika vidū pāris minūšu laikā sākumā viesi ļauj pēc centrājuma uzsist brīvam no soda laukuma vidus, un tad pēc stūra sitiena bumba lēnām un nodevīgi izlēkā cauri vārtsargam un 3:0. Ar visu to nepamet sajūta, ka, ja minūšu desmit laikā paveicas, tad viss vēl var sagriezties, jo mājinieki neko neparāda, bet paveikties atnāk tikai 90ajā minūtē. Viesi vēl ironiski uzsauc par uzvarēšanu ar 4:3, pa vidu par menedžera atlaišanu no rīta, daudz epitetu veltītu komandas spēlei, common Carlisle/United/Blues un "Fuck you Scotland! You should voted yes!" Pēc tiesneša svilpes vienādi daudz būjinātāju un aplaudētāju un, ja šādi turpinās, tad visas iespējas nākošajā sezonā spēlēt konferencē.

07.04. 19:45 Sheffield, Bramall Lane, Sheffield United - Doncaster Rovers, 20,487 skatītāju, Kop (22GBP)



Mājiniekiem vajag, lai nostiprinātos play-off zonā, viesiem, lai būtu izredzes iekļūt tajā. Tāpat kārtējais Jorkšīras derbijs un aiziet, aiziet. Vienīgi mājiieku fani par spīti visam ņifiga neaiziet - ļoti inerti. Spēlē abas komandas ņipri, pirmie divi momenti viesiem, kuri abi beidzas ar apvedošu sitienu no kreisās malas tālajā stūrī un, ja pirmos vārtsargs noķer, tad otrs ir pārāk spēcīgs un precīzs. Drīz pēc tam gan mājiniekiem paveicas - neprecīza piespēle soda laukumā, bet viesu aizsargs neveikli pazaudē bumbu, vēl muļķīgāk uzreiz pārkāpj noteikumus, 11m s.s. un 1:1. Publiku gan arī šādi pavērsieni neko neiekustina. Publika nedaudz atdzīvojas pēc pāris tiesnešu izpildīšanās - it īpaši, kad noignorē, ka viesu vārtsargs paņem bumbu rokās ārpus soda laukuma. Tāpat mājiniekiem paveicas, ka viesi no tuva attāluma trāpa pa pārlikni, savukārt mājinieki teju nākošajā uzbrukumā no līdzīgas pozīcijas nekļūdās. Škiet, ka tūlīt būs 3:1, bet dabū lielgabalšāvienu no metriem divdesmitpieciem un 2:2. Pēc brīža mājiniekiem sanāk spoguļattēls viesu pirmajam golam un atkal vadībā, kuru ar lielu Laimes mātes palīdzību notur līdz spēles beigām. Beidzot patiešām paveicās arī "manai" komandai.

Kopumā bija labi: pirmā spēle gan bija nedaudz garlaicīga, bet visās pārējās bija draivs, lai arī piektā bija drausmīga kvalitātes ziņā (tomēr ne mazāk aizraujoša). Braukšu vēl.