Reizēm mašīna nomierina. Mājās braucot domāju, ka pēc tādas partijas kā šodienas otrā jāmet miers un jāpāriet tīri uz datorspēlēm, bet dzelzis pateica, ka nekāds pārsvars nav bijis un viss ir loģiski. Protams, rezultāts tāpēc nepaliek patīkamāks, bet sirds tomēr mierīgāka.

Tāpat, skatoties turnīra tabulu, pamanīju, ka piedalās arī tāds purniņš kā Simen Agdestein. Cilvēks, kurš 80-o beigās bija rietumu lielā jaunā cerība, bet īsti nesanāca. Īpašu šarmu piedod tas, ka viņš tajā laikā bija ne tikai šahists, bet arī futbolists, spēlējot sava vecuma grupā Norvēģijas izlasē.