Par skaisto
Vakar tika apmeklēts Haralda Sīmaņa albuma "Es esmu rīts" prezentācijas koncerts. Bija labi, bija ļoti, ļoti labi. Pavadīju Ilze Grunte uz dažādiem strinkšķināmiem un smalki pūšamiem instrumentiem un Andris Grunte uz kontrabasa. Varbūt vienīgi nedaudz par maz, jo bija tikai jaunais albums, ieskaitot, "Ezers" un vienas piedevas. "Vieni, vieni, vieni", lai arī cilvēku nekad tik daudz nebiju manījis šajā vietā.

... un šodien Haralds Sīmanis dosies uz savu mežu, lai rakstītu nākošo albumu. Tas ir labi. Tas ir ļoti, ļoti labi.