Pirmais nosacīti nopietnais turnīrs - Latvijas čempionāta ceturtdaļfināls, pēc piecpadsmit gadu pauzes aizvadīts. Rezultāti ir pietiekoši patīkami, protams, lai arī "toreizējam man" šis būtu rezultāts, par kuru paraustīt plecus un teikt: "nu un?", jo tā tam būtu bijis jābūt. Bija idejas, brīžiem kaut ko redzēju, brīžiem nē. Īstā deja, pēc kuras varēs pateikt, kas es esmu un kur es esmu gan būs Latvijas čempionāta pusfinālā martā vai aprīlī. Tad arī varēs noteikt vai pacients vēl ir dzīvs vai tikai izliekas, bet pagaidām neatliek nekas cits kā piekrist unpy, ka meistarību noēst nevar.