Tā kā sirdna bija ātrāks - http://klab.lv/users/sirdna/437630.html?thread=2650750#t2650750, tad no manis būs tikai daži dzejoļi.

Māris Melgalvs

***

kaut visa diena tikai rīts
man būtu
baltu rozi rokā
un darbiņš
labi iedarīts
kas tālāk vairs nav jāizmoka

bet darbiņš
labi iedarīts
jau prasās beigts uz vakarpusi
div rokas saules rietā trīc
div ziedlapiņas
nobirst klusi

vien vāra ēna pāri skrien
šai vietai tā kā sadegusi

***

Šodien dūmaka tāda dūšīga.
Šodien pat dūmi bez smakas.
Es, lūk, šodien cerību dedzinu
ugunskurā uz takas.

Citādāk taču ar ķeceriem nevar -
pārāk daudz viņi cer.
Un tā es svilinu ķecerieni,
nevienam kas nepieder.

Un tā viņa izgaist, šī gaisīgā,
un nepaliek vairs ne miņas.
Nevienas. Dūmu. Strūkliņas.
Nevienas uz sirdsapziņas.

***

Es Tevi mīlēju.
Tu lidoji pa gaisu.
Nu topu zirneklis
un smalkus tīklus taisu.

Man tiešām mušas tajos negribējās ķert.
Bet nāca vēlīns gājējs. Lūdza dzert.
"Ko tu šeit niekojies?" viņš iedzēla man sejā.
Kopš brīža šī es mītu bezizejā.

Viņš slāpes remdējis un aizgājis, un projām.
Un arī es vēl neaizgāju bojā.
Skrien baltas dūjas. Zīda tīklos pinas.
Nekā no pagājības viņas neatminas.

***

Lietus lija,
un visādi bija,
un paši mēs
visādi bijām.

Pārnācām slapji.
Uguni kūrām.
Un tomēr -
bez emocijām.

Ņemu sev tiesības neuzbāzties
jums ar mājas viesību stāstiem,
kaut gan - pats redzēju -
dižpurvam pāri
aizlaidās dirižabļi ar glāstiem.

***

Kad visās lietās piedzīvo krahu,
dažās vietās var uzspēlēt šahu.
Mati pa šaha galdiņu vijas -
cirtaini tā kā melodijas.

Laidņi un dāmas. Karaļa svīta.
Zirdziņi lēkā tā agrāk no rīta.
Torņi ir smagi. Vēl tajos var rāpties
tad, kad no uzvaras nevar vairs glābties.

Partija cauri. Neižšķirts. Pats.
Šķiet, ka iesācies Jaunaisgads.
Šķiet, ka nepadarīties darbi
neatspēlēsies sūri un skarbi.

Karalim divas dāmas pie sāniem.
Melna un balta.
Bez noteiktiem plāniem.