Lai izpildītu savus radinieka pienākumus un izpirktu karmiskos parādus, izvilku no plaukta videomagnetofonu (pēc tam iemetu arī kādu vecāku kaseti un sapratu, ka tās skatīties varēs tikai pie vecā televizora, jo skatoties uz salīdzinoši jaunā ekrānā redzami pārāk daudz artefakti), noslaucīju tam putekļus un pirmo reizi mūžā kaut ko ierakstīju videokasetē. Pavisam triviāli tas nebija un pat biju spiests ņemt palīgā manuāli, jo izrādījās, ka ierakstam bija nepieciešama arī dekodera un maģa saslēgums. Ierakstīju kaut kādas šausmas, šausmas, piedevām ļoti didaktiskas šausmas, kuru didaktiskums bija skaidri saskatāms arī bez skaņas ātrajā tempā pārskrienot pāri. Tomēr tiku arī pie balvas un noskatījos (un arī ierakstīju) iepriekš neredzētu "Avārijas brigādes" sēriju "Tīģeris", kur bija gan eleganti tīģeri, gan perfekts guļošais policists un vispār viss jauki un tā kā vajag. Tā kā arī pie mums var uztaisīt kaut ko labu un skatāmu un nemaz nevajag to pasludināt par augsto mākslu, lai (p)ievilinātu kādu skatītāju.