Krikumi 0-2

LEL atklātā individuālā erudīcijas čempionātā starp divpadsmit finālistiem es tomēr esmu iekļuvis un pēc galvenā tiesneša sniegtās informācijas pat neesmu knapi, knapi virs svītras, bet gan nedaudz augstāk, kas ir, protams, patīkami, bet ne pārsteidzoši (11.decembra ierakstā var izlasīt kāpēc, labs joks, vai ne?). Tātad ar visādām bezjēdzīgām zināšanām man joprojām ir pietiekoši pilna galva. To, ka šādas zināšanas ir bezjēdzīgas, pierāda kāda noklausīta saruna, kur kādas Latvijas pilsētas attīstības stratēģijas sagatavotājam bija pārliecība, ka iedzīvotāju skaits tur ir vairāk nekā divas reizes mazāks, nekā reāli (ok, cik tur ir reāli palicis, protams, ir atsevišķs stāsts, tāpat arī priekšstats par citu pietiekoši lielu pilsētu iedzīvotāju skaitu bija ar līdzīgu precizitāti). Neesmu speciālists, bet man tomēr gribētos domāt, ka šī kļūda attiecībā uz cilvēkresursu ir drusku par lielu, lai neietekmētu stratēģiju un, kas vēl pārsteidzošāk, ka pietiekoši ilgi strādājot pie šāda dokumenta netika veltītas pāris minūtes šādas informācijas precizēšanai. Noklausījos arī interesantus viedokļus par darbu pie dažādiem IT projektiem, arī par pieeju IT risinājuma izrāviena/killer versijas radīšanai (izplānot to nevarot, bet vajag ņemt un rakt, lai rezultātā varētu nedaudz paveikties un n+1 versija būtu īstā). Kungi, ja jums gadās šo izlasīt - nekā personīga, jo es vienkārši esmu ziņkārīgs grafomāns un īgņa.