Svētdiena
Pārliecinājos, ka Lielupe joprojām ietek jūrā. Pati jūra gan izskatās ne tikai sataisījusies emigrēt, bet ka viņai tas arī izdodas. Pie pašas ietekas vēl viļņi slinki veļas krasta virzienā, tomēr tālāk viss teju apstājies un gandrīz vienīgo kustību rada vējš, smiltis un sausus zāle kumšķus dzenājot. Debesīs vēl saule un lidmašīnas pa kādai laižas kaut kur. Saule joprojām liek slēpties aiz tumšiem briļļu stikliem un joprojām silda pakausi, bet ausis jau sajūt ziemu nākam. Lidmašīnas neko ne liek ne sola un tikai laižas. MaKo-san paēdina, padzirda un izglīto, parādot jauku un mīļu animācijas filmu "Rango". Mājās braucot, paceļot galvu, redzu, ka no mākoņiem iznāk kāds, kas drīz būs pilns un apliecina, ka man joprojām pieder viss šis pasaules laiks. Es viņam ticu.