nē, māju kārtot tomēr ir interesanti, vismaz tad, ja to nedara pārāk bieži. dažādi iepriekšējo dzīvju artefakti un izdrukas ar e-pastu un cilvēku sarakstiem, kuru vairāk nav (pārsvarā gan e-pastu, bet arī cilvēku dažu), ar identitātēm, kuras jau sen aizmirstas un grāmatām, kuras lasītas pirms desmit gadiem. kārtošanai gan ir vēl kāds pluss - katru reizi tomēr kaut kas tiek atzīts par vairāk nesaglabājamu, bet saglabājamais tomēr ir vairākumā un tur ir gan "Sovetskaja Banja Party 2000" organizatoru komitejas goda raksts Dundukam par teicamiem sasniegumiem komunistiski ircisko ideju izplatīšanā, gan 2000. gada Lieldienu sabiedrības fotogrāfijas izdruka, kam blakus ar roku pierakstīta adrese un nokļūšanas norādījumi, gan "Pasākuma "Ciemos pie Vinnija Pūka un Sivēntiņa" scenārijs", kuram es varu pateikties par to, ka studijas un visu nepametu. un lietas, kuras es vairāk negribu atcerēties, tās kamīnā, uguns attīra, uguns sakārto un pārvelk svītru. svītru pāri Janam Husam, Džordano Bruno un arī maniem māņiem.