piezīmes uz Rīgas-Pleskavas šosejas malām
garā/pēdējā nedēļa faktiski sākās šodien ar došanos kapusvētku virzienā (kapi ir nekurienes vidū - Apukalnā, gandrīz pašā, pašā Latvijas ZA stūrī). cilvēku (vai vismaz mašīnu) mazāk nekā parasti (mana versija, ka ir anglijās un apmiruši, bet optimisti teica, ka pie vainas degvielas cenas un vienkārši mašīnas esot pilnākas), kur piepalīdzēja arī tāds fakts, ka no dzimtas 24 dzīvajiem trešās paaudzes pārstāvjiem es biju vienīgais. beidzot sapratu, ka repa saknes nav melnā vai nemelnā Amerikā, bet gan kaut kur tuvāk, jo brīžiem skanēja kārtīgs luterāņu reps (pavadošā grupa pēc tam gan spļaudījās, ka tas esot skandāls, jo pat polšs uz visiem par akomponēšanu nav uzlikts, nu vismaz es garāmejot šādu stāstu uzzīmēju). sajūsmināja viens kapakmens, uz kura nebija maigi izsaktoties pārāk populārs uzvārds "Slaucītājs", bet vai nu kādam licies, ka tā tomēr nav vai arī apkaimē bijis kāds cits nelabs uzvārda nēsētājs, kā rezultātā uz kapakmens bija rakstīts "Lāčupju Slaucītāji". lietus brīžiem bija, bet vairāk nebija. mājās braucot vietām gandrīz balta siena nāca lejā. apvedceļu Tallinas virzienā no Ērgļu ceļa līdz pleskavenei remontē.
kopumā labs brauciens, patiešām labs.