izglītība
tīrot plauktus var uzziet visādus brīnumus, piemēram, iespaidīgus eksāmena jautājumus (90-o pirmā puse):

10. Diskrētā Dirihlē problēma Puasona vienādojuma risināšanai taisnstūrī, otrās un ceturtās kārtas aproksimācijas diferenču shēmas.
(ja es teiktu, ka man ir kaut mazākā nojausma, kas šim sunītim vēderā, tad tie būtu, iespējams, manas dzīves bezkaunīgājie meli)

bet no 90-o beigām ir saglabājies arī kaut kas cilvēcīgāks - kā referāts "Internet ietekme uz lasītāju, kultūru", kur identificēju galvenās problēmas Internetā - datu drošība, informācijas ticamība, atbilstība likumdošanai un pseidoanonimitāte. tāpat vietām apbrīnojami saprātīgi secinājumi/prognoze, lai gan īpašu vizionārismu pārmest man tomēr nevar, jo nav nekas ne par embedded risinājumiem, ne neverbālas informācijas pārraides saskarni cilvēks-cilvēks vai kaut ko citu pietiekoši revolucionāru:

"Turpinot attīstīties jaunajām tehnoloģijām, it īpaši multimēdiju jomā, pamazām, bet konsekventi, samazināsies lasīšanas īpatsvars informācijas ieguves procesā, līdz ar to lasītājs pamazām pārvērtīsies par skatītāju vai klausītāju, tomēr nedomāju, ka lasīšana varētu pilnībā izzust no informācijas ieguves procesa. Es uzskatu, ka mēs esam ceļā uz bezpapīra sabiedrību un nākotnē katram būs savs dators un grāmatu lasīšana notiks pieslēdzoties pilnā teksta datu bāzēm, par to no sava konta pārskaitot zināmu daudzumu eiro. Internet būs līdzeklis, ar kura palīdzību tiks panākts klātbūtnes efekts visdažādāko radošo pasākumu organizēšanā. Tas nozīmē, ka Internet faktiski būs dažādu kultūras procesu rašanās vieta."