Vai nevarētu būt, ka ticība ir viens no domāšanas algoritmiem, kas tiek visai automātiski pielietots tad, kad iecerētais nav sasniedzams ar empīrisku metožu kopumu?

A ticēt Dievam, garāmgājējam, kurš stāsta kā tikt līdz Valdemāra ielai, augstskolas pasniedzējiem, diētai vai veļas pulvera reklāmai - tas jau tā ļoti sekundāri.