Tāpēc, ka vairums diskutētāju pat necenšas izprast par ko vispār ir diskusija un kādi ir mani argumenti. Es piekritu divi_g spriedumam par 95% un to summarizēju, piemetot klāt vienu niansi, kas arī izraisīja sašutumu vētru. Laikam jau galvenais bija tas, ka šī nianse (it īpaši sociālā nevienlīdzība) traucēja “svinēt”.

Es arī centos izskaidrot, kas tiek domāts ar "ekonomisko" situāciju, jo citādi zem tā var palikt apakšā visu, ko vēlas, jo visa dzīve jau ir viena milzīga ekonomika. Es vienkārši esmu salīdzinājis reālo cilvēka ekonomisko situāciju dažādās pasaules vietā – pats ar savu pieredzi tādos ekstrēmos kā ASV un Indiju, un no tāda viedokļa raugoties PSRS ekonomikā nekāda sabrukuma nebija. Relatīvi mērot droši vien nekas lielāks, kā pašreizējā krīze. Cita lieta, ka cilvēkiem noriebās kontrole, blatu sistēma, rinda utt. un viņi gribēja pārmaiņas. Uztvere (perception) ekonomikā vienmēr ir svarīgāka par reālo stāvokli.

Es jau ar divi_g agrāk diskutēju, ka pēc ekonomiski PSRS PPP (cik nu to ir iespējams aprēķināt) bija aptuveni 45-45% no ASV līmeņa. Šobrīd Latvijas (bijušās PSRS) ir varbūt 20–30%. Tāpēc būtībā mēs esam ekonomiski vēl atpalikušāki nekā PSRS laikos, lai gan absolūtajos skaitļos esam gājuši uz priekšu.