Zinu, ka manā cibiņlistē ir pāris austrumu speciālistu. Tieši par jums iedomājos, lasot apcerējumu par Iņ un Jaņ enerģiju menedžēšanu (pēc dao principiem) jaunākajā "Ievā". Stāsts jau zināmais - Iņ ir ūdens, tumsa, nekustīgums, klusums, vienatne utt., Jaņ ir aktivitāte, kustība, siltums, entuziasms. Ar savu noslieci uz vienu vai otru enerģiju cīnīties nevajag; vien jāizkopj labākās īpašības un jādozē postošās, lai attiecīgi neizčākstētu vai nepārdegtu. Rakstā, protams, seko vēl citi prātīgi aizrādījumi, kurus neuzskaitīšu, bet kas personīgi man lika noelsties 'ou mai gād, aim gona daai!' un apņemties beidzot atkratīties no liekā Iņ.

Sāku es ar noskaņošanos uz pareizās stīgas. Galu galā katram ir savs virzītājspēks, un man tās vienmēr bijušas dusmas. Par spīti iztaisnoties, par spīti triekties slēgtās durvīs, visu pēc kārtas un visu par spīti. Dusmas, kas patiesībā sastāv no teju ārprātīgas pacilātības, pārākuma izjūtas un smiekliem. Ar tām problēmu nebūs, tās aizdevuši no manis neatkarīgi faktori. Tad - Screw It mūzikas mape. Ja tā izvilka mani cauri 70 stundu diplomdarba maratonam (oh well, patiesībā sprintam), izvilks arī no Iņ purva.

Trešais solis nedaudz šaubīgs - jāpalielina iekšķīgi un ārīgi uzņemtā Jaņ daudzums. Vai man grūti? Apziedu gaļas (jaņ) maizi (iņ) ar sinepēm (jaņ) un, sarkanā (jaņ) jacītē ietinusies, loku kafiju (jaņ).

Ziņošu par rezultātiem un blakusefektiem, mani dārgie.