and the Oscar goes to...
Français!
Savā prātiņā izķīmiķoju, ka Deutsch var drusku pagaidīt, jo pamatzināšanas vēl nav pilnībā aizgājušas pa pieskari un advancēties vēl pagūšu. Ar Nederlands ir tā, ka vārdi un izteicieni arvien vairāk pielīp paši no sevis, no televīzijas vai tad, kad Mr P ar suni runā.

Toties français es māku tik vien kā skaitīt līdz seši un pateikt lorlõž, mon ami, oui un že se pā. Visai nabadzīgs vokābulārijs, lai neteiktu vairāk. Pie tam var izrādīties, ka frančū valoda man visā drīzumā bus pat ļoti nepieciešama.

Tātad nolemts: spāņu valoda tikai uzturēšanas režīmā, liekam franču bildi iekšā, trešdien pirmā nodarbība. Sasaucas ar puuce rakstīto, tikai al revés.