Diapozitīvs

apgalvojums | realitāte

- Internets nestrādā pēc manis | Nav ievadījusi norādīto WiFi paroli
- Kāpēc man jāvada paroli? | Kāpēc ir jāslēdz dzīvokļa durvis?
- Nestrādā interaktīvais ekrāns | Nemāk pārslēgt video uz otru ekrānu, lai gan vismaz 3 vietās un katram individuāli esmu stāstījis par WIN+P
- Kāds izdzēsis visus manus failus | Cilvēks ielogojies nepareizajā profilā un kolosāli tupī
- MS Teams nelaiž pie sapulces | Sapulces organizētāju politikas - no manis 100% neatkarīga lieta, bet uzstāj, ka ir
- Vakar strādāja!!! | Pie dirsas - šodien nestrādā un šodien strādājam ar šodienas problēmām, vai ne?
- Nepareizi ievada paroles | Lielos burtus ērmi taisa caur Caps Lock. Chromebook tāda taustiņa nav un viss - beigas klāt!
- Skolniece sapisa klaviatūras taustiņu | Fakinās tukšpaures ar pielipinātajām šķipelēm, kas traucē funkcionēt. Feiks caurcaurēm
- Interneta pārlūks nestrādā | Chrome atvēris jaunu, pilnībā tukšu tabu un gaida adreses ievadi, kuru paraduši bļa sist meklētājā

Un tā katru dienu nākas redzēt, cik stulbs un neapķērīgs ir vidējais pieaugušais, strādājot ar kompi jau vismaz 20 gadus un jēdzot precīzi neko - pat mapes atvērt nezina kā - kas nav uz Desktop, tas neeksistē.

fuck me

Par sliktajām platēm parunājām, balansam tagad par labajām!
Pēdējā no lieliskajām, ja ne izcilajām: mūsu pašu Ambient Jazz/Post-Rock/+ bandas Kuba plate Laukumi, kuru lolojuši pašmāju malači no Jersikas. Laukumos ir bauda iegrimt aizvērtām acīm, tīksminoties par meistarīgi notverto pasauli, tās skanīgumu. Man nav, kur piesieties!

Šāds muzons aizpilda krietnu nišu: kad gribas vakaru bagātināt ar kaut ko abstraktu, atmosfērīgu, atipisku un eksperimentālu - kaut ko brīvu no tipiskās skaņdarbu uzbūves trokšņa. Bez vārdiem, lai netraucē laika un individuālam domu ritējumam šādu jaukumu pavadījumā... Kad Ambients ir par lēnu, bet Funeral Doom Metal - par tumšu un piesātaninātu.
Laiki, kuros der neoklasiķi Arcana, instrumentāli un uz ambient jau krietni velkošie Marconi Union - Ghost Stations remiksētie gabali un mazuliet - elektroniskie Huva Network... Kaut kas no Dark Jazz vai pat Twin Peaks skaņu celiņa - par spīti retajai lirikai tajā. Un protams - šie Kubas foršie Laukumi, kurus pieminu pēdējos, lai atmiņā saglabātos svaigākie ;)

Liekais svars ir lieks - šī plānā platīte to lieku reizi pierāda: radīšanas darbs ir paveikts godam un patiess prieks klausīties! Nav jālieto lamuvārdi "audiofīls" un "180g" - tā vietā baudām augstas raudzes mūziku platē, kuras kvalitāte vedina nopirkt vēl kādu Jersikas izdotu plati vai FLAC.

Elektriskie nomas "skrejriteņi" un "velosipēdi" (deģenerati) man šķiet vēl viens labs sabiedrības veselības termometrs. Mūsējie tos nomet uz ietvēm krustu-šķērsu, pat šķiet, ka mērķtiecīgi pacenšas nolikt tā, lai otram max traucētu. Lai kaitinātu un rastos vēlme tos nosviest akās, grāvjos un pamalēs... "Nav mans, tāpēc pohuj absolūti". Tikmēr Viļņā - glīši savās stāvvietās vai pa retam tam sūdam - max pie ēku sienām. Tas pats transports galvaspilsētas centrā, bet pavisam cits rezultāts.

Skolēnu ekskursijas laikā Viļņā pamanījos ielavīties pāris plašu bodēs. Vienā no tām - Vinilotēkā - atradu jauku un funkcionālu suvenīru - Sraiges Efektas plati Tik Ejimas - albums labi zināms, ļoti muzikāls un garšīgs: ņemu ciet.

Atgriežoties mājās, uzlieku plati un saviebjos. Bass nomāc lietas, ir par daudz, vidus te neizteiksmīgs un augšas vietām eksistē, jā. Skan tā, it kā grupa spēlētu polsterētā telpā un zem deķiem - balansa nav, putra gan ir. Putra, kura digitālajā versijā (YouTube, Spotify, Bandcamp) neeksistē, značit vainojams ir kāds, kurš ierakstus (ne)pielāgoja iespiešanai platē. Smaga laža par 40€ ( ... tālāk ... )

19:54 - vārās dižsoļanka, dzīvoklis smaržo tās gaidībās un pirmo reizi klausos jauno Igorrr plati ar jauno adatu - ņamma!
Manai ausij tīkamāk par FLAC - platē skan bik vēl nodalītāk, spēcīgāk - it sevišķi kora un baroktantes perversijas

Runājot par ķertām sievietēm - dienu pirms Origo čigānietes, sarunas laikā ar drušku atcerējos šādu piemēru iz dzīves:

Ap 16 gadu vecumu paziņa man piedāvā aizbraukt uz Jelgavu ar viņu pie draudzenes. Vasara, nekā labāka mazpilsētā tāpat nav, ko darīt. Sēžamies mašīnā un draudzenes mamma stūrē - pēc laiciņa esam jau kāda daudzdzīvokļu nama istabā, kaut ko tur sēžam savā nodabā, tusējam. Muča aizbrauc ģēlās un paliekam vieni. Izdomājam, ka jāiet uz veikalu pēc vīna un cīgām. Ejam tur tā trijatā, pļāpājam un tad Zane sāk pēkšņi uzvesties. Runā aplamības, ka esot šai nazis un duršot, nelaidīšot atpakaļ iekšā, ja nebūs pišanās. Es tāds hihi un haha, tikmēr draudzene turpina šai būt blakus un pārāk neiebilst pret situāciju, ieņēmusi novērojošu pozīciju. To pamanu un saprotu - provokācijām neļaujos, ievēroju distanci un necenšos ko šādu uztvert nopietni, lai gan skaidrs, ka veidojas kaut kāda situācija.( ... tālāk ... )

Eju uz savu dienišķo vilcienu un uz gājēju pārejas dzirdu labi nostādītu pavēloša toņa sievietes balsi kaut ko deklamējot par čigāniem kaut ko.
Nu, neko, kam negadās. Bet balss interesanta! Eju stacijā un man tūdaļ aiz muguras tā pati balss: "Ko grūstaties, grūstīsies te man!"

Tiktāl viss kārtībā. Soļus 42 tālāk jau atkal skaļi un izteiksmīgi:
"Skataties, latvietis drāž čigānieti! Skat, kāda reklāma Latvijai! Drāž gan mutē, pīzdā, gan pakaļā!"

Manāmi uzjautrināts atskatos - tur drīzāk solārija apbižota baltā, nevis čigāniete. Bet lai jau tas prieks cilvēkam tiek.
Un, lai nu kā tur būtu - made my day.

Sabiedrība man rādās akūti slima, ja skolēnu ekskursijā organizēts, ka Lietuvas Enerģētikas un tehnoloģiju muzejā pavadām stundu, bet tirdzniecības centrā - divas.