Diapozitīvs

Ampuliņas gatavas projekcijai. Kādam gadiņam, diviem vai trim - pietiks. Tagad tikai jāiet fočēt. Kā reiz nednogalē sola vasarīgu temperatūru, kas būtu itin laba sniega brišanai kūdras purvu laukos.



Un šorīt virs kūdras purviem bija īpatnēja migliņa. Saulei tai spīdot cauri, to varēja salīdzināt tikai ar Blur filtru. Diezgan spēcīgu. Skats uz lielo Rīgas Siltuma skursteni bija kā caur stiklu, kas nosmērēts ar vazelīnu

Kādreiz līdz rītausmai palikām nomodā, dzenājot kādu video spēli. Vai arī, atzīmējot kādu notikumu. Bet tagad - pēc jauka salūta dzimtajā pilsētā, līdz 08:00 rītā skatījāmies manu dipu projekcijas, - krietni vairāk kā ierasts stāstot par to, kas tad konkrētajā bildē redzams.
Analogā fotogrāfija - ne tikai neatkārtojami krāsains, bet arī sociāls pasākums.

Hmm, pēdējā laikā domāju un domāju - moška pāriet uz Medium format? Nu, ja ne gluži pāriet, tad pamēģināt izraut vienu 120 filmu. Tikai bail - ja nu projekcijā sanāk anormāli pārāk par 35mm kadru (kam tā vajadzētu būt)... Tad būs jāpāriet. Kas nozīmētu jaunu projektoru un skeneri : D
Kur lai ņem kameru un projektoru eksperimentam? : )

Istabā gaismu man dod milzīga no elementiem pasargātā lampa (kā bildē) - ar biezo stiklu un tīkami norūsējušu metāla režģi. Man šīs lampas patīk - ja vēl varētu atrast dažsimt vatu lielizmēra spuldzi ar E27 cokolu, lai estētiski aizpildītu tās stikloto puncīti... Nu, kādi 200W derētu, kuru eleganti laist cauri dimmerim. Vai arī kādu smuka paskata dimmējamu LED ar 2000+lm gaismu.

Vēl man patīk fočēt šīs lampas objektos. Tām piemīt sava estētika. Savs vēstījums: lūk, es še stāvu jau vairākas dekādes, gaismu nespēdama dot. Tumša, pamesta un nelietota... Ļauj man atkal starot, nevis noslīkt sevī.

Pie griestiem esošā lampa smuki izgaismojas no ekrāna atstarotajā projektora gaismā. Un, kad projicējas tāda paša modeļa lampa, jūtos kā mājās, jo uz mirkli man ir divas šādas lampas. Un projekcijā tā sanāk reizes 4 lielāka, nekā dabā. Wiii : D

( ... tālāk ... )

Hmm, aizdomājos mazliet. Ja man rastos iekāriens ņemt digitālo - acis mestu uz Full Frame mirrorless. Jo tāpat skata meklētāji digitālajām spogulenēm ir miskastē metami.
Pievilcīgs koncepts - mazs, viegls bodijs, mazas lēcas, bet pilns optikas un sensora spēks.
To pašu ekselenci, kas Olympus OM-1 (ar ko fočēju tagad), tikai digitālu, lūdzu : )



http://snapsort.com/learn/viewfinder-size

Provia 400X - unikāla diafilma - vienīgā ISO 400 pārstāve uz planētas. Vairs neražo. Bija manā kamerā. Nodevu attīstīt. Attīstīšanas procesā FAIL. Nāve, posts, bezizeja, pohas un pļukta. Un galvenais, ka tur neko vairs ne atgriezt, ne labot. Līdz ar to kasīties ir bezjēdzīgi. Bet sazinājies esmu - varbūt pacelšu alertu un aparātu/procesu savedīs līdzšinējā kvalitātes līmenī un necietīs kāds cits klients.

Filmiņai bija jāizskatās kā 20-24 kadros. Tie ir veseli. Un vēl šis-tas ir vesels filmiņas sākumā. Pārējais viss ir plankumaini pārcepts - plankums labi iezīmējas 32. kadrā.



Un protams, ka tam jānotiek ar krutāko filmiņu ever. Un protams, ka ar to filmiņu, kurā ir bildes no 2 braucieniem.


Bija vēl viena reize, kad tā gadījās. Citā servisā. Bet tur attīstīšanas kļūda nāca saturam par labu - operatora līko roku radīts foggings te lieliski iederās: