Diapozitīvs

Šī vakara sarunā ar skaisti kačātu Grifs AG pārstāvi, kas izkāpa no manā priekšā šķērsām apturētās mašīnas, secināju, ka Rīgas piensaimnieks šobrīd tiek sargāts. Patīkama saruna interesanta vakara noslēgumam!

Gribēju aiziet uz foršās akustikas telpu uzmest kādu fikso rīkles dziedājumu, kuru nosūtīt pāris latviešu metāla blicēm, bet nu - ne šoreiz :D

Kaut kādā 2007. gadā nopirku veļas mašīnu.
Šovakar, ~20 gadus un piecas pārvākšanās vēlāk, tā pabeidza mazgāt ar dūmu šovu! Interesanti tie dūmi bija - nesmirdīgi, bet ar aromātu. Līdzīgi tvaikam, bet ar elektronikas piesmaržu.

Ilgi kalpoja un jādomā, ka motors daļēji palidojis vai kas cits sagāja uz īso/ūdens noplūde kaut kur varbūt - deguma smaka nebija.
Pētīšu gan kaut kad vēlāk un būs kādu laiku jāpamazgā ar rociņām - pēdējo reizi to darīju pirms vešmašīnas pirkšanas :D

Esot prom no Spotify un nepakļaujot sevi ierastjam gulēšanas "soundtrekam", kurā pārsvarā skan Dark Ambient/Industrial - lēnām atradinos no tās tumšās pasaules, ieraduma lietot mūziku strikti kā foniņu. Tā rezultātā no apziņas izkrīt arī Silent Hill pasaule un rodas pat vēlme tajā atkal atrasties. Jo, ikdienā klausoties šīs spēles skaņu celiņu un tā atvasinājumus, spēli īsti neprasās - caur skaņu man galvā zīmējas ainas, visa spēle! Bet, kad tas soundtreks nav baudīts mēnešiem - rodas izteikta vēlme tur ņurcīties.

Uzlieku Trinitron CRT uz galda, palaižu spēli. Ņurcos SH pasaulē, kas ievērojami spiež.
Tā atmosfēra, tā asiņainā rūsa, tā asi metāliskā daba, tā nepieradinātā mūzika - tas viss ir tik sasodīti RAW, ka nav nemaz otras lietas, ar kuru šo sajūtu varētu salīdzināt. Var vien censties raksturot - mākslinieciski abstrakti ar primitīviem instrumentiem tevi slāna gan vizuālā, gan skaņas pasaule un sametas pat stindzinoši ap dvēseli - abstrakti, traki, aboslūti.

Kad dzīves bagāžā ir ielikti arī spēcīgi psihedēliskie tripi, tad gan manā vārdnīcā atrodas salīdzinājums - spēlēt SH ir kā atrasties izaicinošā/bad tripā, kas tevi masē, neatlaiž, ņurca, burza un smērē tavu ego pa iepuvušu smilšpapīru, iznīcina. Ņurca, smērē, burza un baksta auksti nokaitētiem dzelžiem, dur ausīs, griež sirdī. Viss slikti.
Sasodīti kolosāli!
Reiz paņēmu ierastos 2g sēņuku un spēlēju SH, gaidīdams kiku. Nonācu līdz slimnīcas Otherworld, kurā pamestās, miglā tītās telpas pārtop piķa melna metāla sūrumā. Tu iekāp liftā šaipus realitātei, bet izkāp ārā jau taipus - tumši gaiteņi, asinis uz sienām un grīdu vietā ir metāla režģi. Tur mājo dakterīši un māsiņas, kuras ārstēt tevi tur čista netaisās!
Ilgi gan tā nevarēju pageimot - jau tā spoguļotās tekstūras sāka ņemties un vērpties absolūti traki - sāka zust koordinācijas un orientēšanās spējas. Tam pa virsu tās PlayStation nestabilās tekstūras… Viss šis trakums steigšus ņēma un attālināja mani no dīvāna, ievelkot pilnībā iekšā sevī. Jutu, kā lēnām fiziski iekāpju tajā pasulē.
Jutu, kā lēnām no cilvēka ar kontrolieri rokā, palieku par Hariju Meisonu, kurš visā tajā abstrakajā sūrumā meklē noklīdušo meitu. Iet cauri ellei absolūtas mīlestības vārdā un tur - tur nekas nemeiko sensu. Sapņaini, murgaini, Linčīgi. Grūti izturēt, fizisks diskomforts. Varbūt tomēr komēdiju?
Saplūdu ar tēlu, ar vidi un sajutu pat tās smaržu. Ilgi gan tur atrasties nevarēju - liku pulti nost un izgāju saulītē pasēdēt, tikt vaļā no tās totālās elles, ievilkt svaigu gaisu, čieņpilni noliecot galvu šīs pieredzes priekšā - tāds kāpinājums - nezināju, ka spēj tāds eksistēt!!!

Tagad, dekādi vēlāk, spēlējot šo spēli absolūtā skaidrā, šī tripainā perspektīva mani nepamet un Silent Hill tagad sper daaaaudz spēcīgāk, nekā pirms šīs pieredzes, lai gan izieta ir reizes padsmit līdz 20. Tā nekad nepaliek veca - māksla nenoveco. Un iegūtās asociācijas - šķiet, ka tās arī nekur nepazūd, bet piešķir grandiozu papildus nozīmi, jaunu perspektīvu.


Tik. Sasodīti. Spēcīgi!
Vakarā jāturpina tālāk, drīz būšu atrakciju parkā pie ezera - tik priecīga vieta! Bet ne Sailenthilā. Ooo, ne jau Sailenthilā!


P.S.
Viens no video par sērijas izcilo audio noformējumu: https://www.youtube.com/watch?v=BHAcJhcEOCQ

Vakar digitalizēju plati un sajutos kā vecajos laikos, piratējot mūziku.
Šoreiz gan viss legit, bet tāpat tiek izmantoti instrumenti, kas tika lietoti pirms gadiem padsmit - sevišķi lieliskā Mp3tag programma, ar kuras palīdzību no datu bāzēm var paķert perfektus datus, māksliņu, iešūt to failos un, vadoties pēc šiem tagiem, pat pārsaukt ieripinātos failus. Rezultātā - absolūta kārtība un atskaņotāji rāda attiecīgos metadatus. Pilna cikla konfigratora bauda!

Mērķis: nākotnē patapināt sev NAS, strīmot augstas kvalitātes FLAC uz savu resīveri - lai skan plates skaņa, bet digitāli. Pareizā strīmošana un diaporojekcijas vakaros nebūs jāskrien plates puses mainīt.

Šķita, ka Atrium Carceri & Kammarheit plate Colossus trokšņo vairāk, nekā trokšņoja agrāk - vai nu digitalizācijā tas izceļas, vai arī mikrodraza vagās. Jāpamēģina šovakar plati nomazgāt un ieripināt vēlreiz, salīdzināt tad rezultātu.

Neatkarība, laime, nostalģija lol!
*ziedo izstrādātājam €5/mēn - tikpat arī par Signal - balsojums ar maciņu par vērtīgo*

ASV bleķis nekad mani nav pārliecinājis. Jāpamēģina moš šovakar Vagonu hallē par šo pārliecināties - kaut kādu "Lamp Of Murmur" koncis.

Death Metal gan šiem labs, vardarbība beigu galā ir viens no viņu kultūras kanoniem - ieroči, iekšas, slepkavas, action, karš, militārisms, pimperiālisms. Bet, kas vairāk, atmosfērīgāk, filozofiski, dziļāk?
Vai, pasarg dies, autentiski? Jo kāds gan ASV sakars ar Eiropas viduslaiku lietām, vampīrismiem 'n shit? Atliek vien invertēt kreistietību, bet tas ir tik nodrāzti, garlaicīgi.
Manai ausij pa ceļam nav īsti gadījies, lai gan meklēts ir apzināti un daudz, rokoties iekš metāla arhīviem dienu dienām, nedēļu nedēļām.
Ierakstos tāpat visa dinamika nokauta (Loudness War) un nevar spriest īsti par spēlētprasmi un kur mūziķi liek akcentu, ja vispār liek. Dzīvajā vajadzētu sliekties vairāk uz pārliecināšanas pusi.

EDIT
Ā, nē - laikam laidīšu garām, cena pacelta līdz plates līmenim, labāk patukšošu savu višlisti, nevis apmeklēšu iffy satura konci.
Tā vietā jāparokas dziļāk arhīvos, jāiztaujā botu - jauno Googli beisiklī.

EDIT2:
Hah, jā - tas man atgādināja par aizmirstajiem Nightbringer, Absu. Pie reizes atceros par Valdrin. Iesaka bots vēl tomēr dot šansi Vilkiem troņistabā un Leviatānam. Norāda arī uz Akhlys, Aoratos.
Izrādās, ka ASV bleķis nevis nav mani pārliecinājis, bet, vērtējot pret valsts iedzīvotāju skaitu - maz, kas ir baudāms. Bet baudāmas blices ir!

Viedoklis par depresīvo bleķi?
Emo, upura lomas glorificēšana - ar to gan ASV izceļas, bet to es vienmēr laižu garām. Meklēju spēku, nevis čīkstēšanu bez muzicēšanas talanta.

Kur meklējams labs bleķis šodien? Polijā!
Poļi šodien ir kvalitatīva Black Metal raktuves! Kā reiz mana Šprotes pleiliste Polish Black Metal citu manu pleilistu starpā izceļas ar fanu skaitu: 2,395 saves • 327 songs, over 24 hr


Ja nu kādam interesē - reku savulaik Šprotē sataisīju čupiem kvalitatīvu pleilistu - apskatīti dažnedažādi un pilnīgi dažādi žanri:
https://open.spotify.com/user/11157205794/playlists

Pārstāju mājās dzert kafiju, pārgāju atpakaļ pie sava iecienītākā dzēriena - kvalitatīvas liellapu tējas un kafiju tik dzeru darbā.
Kad pirmdien paņemu kafiju no aparāta, IZTEIKTI jūtama tās ietekme: motors trako, bik satraukuma sajūta - lietiņas, kas mazinās hroniskas lietošanas gadījumā. Un tāpat kā citas narkotikas - nepieciešama arvien lielāka deva.

Kofeīns. Narkotika, kas narkotika - piemīt othodņaka simptomi:
- galvassāpes
- enerģijas zudums
- aizkaitinājums
- trauksme
- grūtāk koncentrēties

Piemīt spēcīgas ietekmes simptomi retas lietošanas gadījumā:
- sirdsklauves
- satraukums
- izteikta stimulanta iedarbība


Sabiedrības divkosība - narkotikas ir OK, bet ne tās, kas parāda citādu realitāti : D

Uzņēmums: HP
Produkts: HP LaserJet M234sdwe lāzerprinteris
Darījums: skolas īpašums caur iegādi
Uzvedība: lietotāj, tu esi iztērējis drukāšanas limitu. Tev ir jāaktivizē šo printeri ar HP Smart aplikāciju savā datorā - ieslēdz lokāciju un dod mums visus iespējamos cilvēkdatus! Ak, tev sistēmas līmenī bloķēta atrašanās vietas šērošana? Too bad - tad tu no šī datora nedrukāsi!!!
Ā, tu aktivizēji ar citu kompi, noplēsi uzlīmi ar nosvītroto USB, savienoji ar mērķa kompi caur USB un norādīji Nigēriju, tad atinstalēji HP Smart un printeris ir Offline režīmā? Maita! Nu, skaties man - es tev piedraudēšu ik pa laikam ar funkciju zudumu, printerim ilgi neesot pievienotam internetam... Tu būsi mans vergs, apēd manas biksītes!

Kam pieder printeris?
Mēs jau tagad dzīvojam distopijā: šādai uzvedībai nav it nekāda seguma/nepieciešamība. Bet to dara, jo garšīgs cilvēkdatu tirdzniecības bizness.

Zāles pret distopiju?
Balsojums ar maciņu. Nekad vairs nepirkt un neizmantot nevienu pašu HP un Microslop produktu. Nav nepieciešams, čupiem alternatīvu. Pieradums kā arguments der tikai konservatīvajiem, uz kuru pleciem viss šis distopijas pasākums balstās.


EDIT 2026.05.21:
1.
Printeris vienā kabinetā jau pārstāja drukāt: ne tikai draudēja, bet paņēma un arī izdarīja! Nācās tam iedot internetu, lai nosūta sagopītos datus. Skaisti! Jautāju vēlreiz: kam pieder printeris? Kāpēc ES tiek tirgots sūds, kas neievēro GDPR prasības? Jo likums vienmēr iepaliek...
2.
Iezīmējas bēdīga latviešu mentalitāte - skolotāja prasa: vai es vainīga, ka par daudz drukāju? Cilvēks, kas iepirka šādu printeri, vaino sevi, ka nopirkusi tādu. Lai gan vainojams ir tikai HP un tā noklusētās biznesa politikas, lietotāju uzticības inerce. Zajebala tā latviešu verga mentalitāte - padomijas iebiedētie kucēni? Jāskaidro man te pieaugušiem cilvēkiem elementāras lietas, jāvelk cilvēku galvas no ASV dirsas laukā. Dīvaini.
3.
Panācu to, ka HP printerus vairs ~1200 cilvēku kupla skola nepirks. Balsojums ar maciņu visā savā krāšņumā!

Es, telefontubbie informēts, 2026. gada 16. maijā aizgāju uz “Bolderāja” paklausīties Jura Lapinska stāstos par viņa audio lietām, ierakstu tehnoloģijām un visu šo pasākumu diriģējošo fiziku. Liels paldies par šo informāciju, Tūbij!

Baigi interesanti bija paklausīties gan Jura lietās, gan klausītāju izpratnes līmenī par audio - viss notika tādā intīmā sarunu atmosfērā un mazā apmeklētāju skaitā, kas šķita baigi forši. Tiesa - sarunas arī bija par visvisādu subjektīvu šņagu, tāpēc paņēmu no sarunas tikai tehnisko/man interesējošo, būtisko.

Piemēram to, ka cilvēks ar ļoti augstu precizitāti savulaik piegājis magnētiskajām lentām - bijis dižpirāts, kurš ar lētajām padomju lentām panācis zemāku fona trokšņu līmeni, nekā dārgajās ārzemju lentās. Kā? Samazinot brīvās lentas garumu starp fiksējošajiem elementiem, lai berze, lentai slīdot gar galviņu, netirinātu lentu pa magnētisko lauku tik ļoti šurpu turpu - gluži kā pirksts, kas vilkts pret slapju stiklu sāk “pīkstēt”. Tā rezultātā - netiek ierakstīta izteikta augstfrekvences fona šņākoņa. To Juris panāca pats ar saviem draugiem - mikronu precizitātes līmenī būvējot lenšu atskaņotājus. Cepuri nost!

Sarunas laikā kāds no apmeklētājiem pieminēja, ka tikko kā nopircis Bītlus vinilā! Juris uzreiz sāk teju spļaudīties un zākāt šo, viņaprāt, arhaisko tehnoloģiju, kas ir atvasinājums no 1877. gada izgudrojuma… Juris uzsver, ka ārējā mala jā - tā varot pacelt visus cilvēkam dzirdamos 20kHz, bet tuvāk centram un aiz tā esot viss slikti, jo celiņa skriešanas ātrums, salīdzinoši ar ārējo malu, ir daudz, daudz lēnāks, tādējādi pazaudējot precizitāti. Mazliet vēlāk Lapinskis pieminēja, ka teorijā platē varot visu precīzi ierakstīt, bet atskaņot - nē! Adatiņa nevarot izlēkāt visu vairs tik smalki, tāpēc, teiksim, tīra 10kHz signāla vietā sanākot putra. Ar aparātu to redz, bet dabā ar ausīm? Un vispār - kas dzīvo šajos 10kHz? Sibilantās skaņas! Šņāceņi, bungu šķīvīši, spalgi troksnīši un efekti…
Vai tiešām, lietojot Line Contact profila adatu, iegūtais signāls ir nelietojams? Tieši šis Line Contact profils ir KRITISKAIS ELEMENTS, kas praktiski atceļ visas vinila iekšējā celiņa nepilnības, jo ļoti precīzi spēj izsekot gropei.


Man uzreiz jautājums sev: vai dabā tas arī izpildās un cik ļoti? Vai tiešām plates beigās šīs augstās frekvences sāk kropļoties? Kaut kā to neesmu dzirdējis no savām 47 platēm! Esmu dzirdējis, ka paliek klusāk, bet ne kropli! Sajūtu tukšu salmu kulšanu… Tas brīdis, kad cilvēka asās attieksmes izaicina sabiedrību… Sevišķi tad, kad cilvēks tur sarunas izskaņā iereibušai "augstās" sabiedrības blondai krevelei skaļi lika mūziku uz stipri sūdīgas skaņas sistēmas, smaidot par... Muzikalitāti, nevis to, cik precīzi un smuki skan! Tās jau ir pavisam dažādas lietas! Starp citu - pirmais magnētiskais ieraksts tapis 1898. gadā - par kādu salīdzinošo arhaismu te vispār ir runa, Juri? Abas lietas senas kā pasaule...

Lai nu kā - likšu runāt praktiskam eksperimentam, jo viss pārējais tāpat ir tukša diršana. Доверяй, но проверяй!


( Testa apraksts )
( Testa materiāli - pārliecinies pats! )
( Secinājumi )
( Izmantotie materiāli )