Organizētās kristietības kritika

« previous entry | next entry »
May. 7th, 2026 | 07:06

Vairākos atzaros tikusi pamanīta mana organizētās kristietības asā kritika. Naids? Nā, pārāk spēcīgs vārds. Vien asa kritika.
Nolēmu uztaisīt maziņu ierakstu, lai paskaidrotu savu pozīciju:

Man ar kristietību ir nulle problēmu, kad to:
- lieto individuāli. Tev nebūs savu pasauli uzspiest citam;
- lieto ģimenē bez dogmatisma un pātagas - audzini bērnu domājošu, nevis akli paklausīgu;
- stāsta tāpat kā pārējās pasakas: morāles pasniegšana caur tēliem, notikumiem;
- lieto kā prizmu ieskatam vēsturē un filozofijā - kā vienu no konstrukcijas skrūvītēm, kas satur kopā Rietumu kultūru;
- atrod salauztie, kuriem tā noder kā glābiņš - sniedz patvērumu un sirdsmieru, piešķir jēgu un gaismu.

Man ar kristietību ir problēmas/neizpratne, kad tās lietotāji:
- iedomājas, ka tikai kristietība ir morāles avots;
- nespēj sadzīvot dažādu konfesiju ietvaros - skalda matus, kašķējas, ķildojas. Tā izskatās tā mīlestība?;
- tirinās un skaidrā tēlo, ka "runā mēlēs" - galvenokārt ASV īpatņi, tiem sekojošie bāleliņi. Bez maz vai epilepsijas rotaļa*
- tiek teleevaņģēlistu apslaukti - atkal jau akmins ASV dārziņā, bet tā ir globālas tendences diktējoša, tāpēc jāpiemin;
- bīda "pareizo" retoriku, uzspiež savu redzējumu apkārtējiem;
- pielieto to kultūru iznīcināšanā, konvertējot uz "pareizo" jeb pievelk pagānu svētkus sev, aizstājot centrālās personas/tēlus/parādības;
- izmanto to kā āmuru - ķipa ar kailu aizliegumu var atrisināt visas lietas. Īstenībā notiek problēmas paslaucīšana zem tepiķa;
- ņem un aizēno savu kritisko domāšanu - tev nebūs dogmām ar kritikas lupu nemaz i tuvoties - tā krīt ticības;
- kontrolē laicīgo dzīvi un kultūru ārpus savu interesentu loka - tev nebūs diktēt, tev būs aicināt un mīlēt;
- pārojas ar antihumanitārām valdībām;
- konvertējas pret izmaiņām vārgos, iekonservētos ļautiņos, kuriem bail pat sevī ieskatīties;
- iedomājas, ka tā ir Rietumu civilizācijas stūrakmens, lai gan ir tikai viens no sīkajiem zobratiem mehānismā;
- savā aklajā un pārdozētajā paštaisnumā nomētā līdzcilvēku ar sūdiem;
- aizmirst par savu pozitīvo mesidžu kodolā un sāk nodarboties ar pretējo;
- nesaprot, ka kristietība ir Best-Off, nevis unikāls oriģināldarbs, kuru pats dievs nesis mazai, izolētai tautai tuksnesī nez kāpēc;
- izmanto to kā ieganstu agresijai: "svaidītie" pret pagāniem, lai gan kristietība ir pagānisma ietekmēta: jahves, enģeļi, jēzulēni, svētie gari un whatnot, kas velk uz daudzdievību jeb pagānismu - vesela banda! Ja ne banda, tad multiple personality disorder. Realitātē - jūtama Sengrieķu ietekme, mēģinājums izbraukt pa vidu kaut kur, izdabājot abām pusēm pēc ~filozofijas receptes.


Aptuveni tā. Lietojiet iekšķīgi un atbildīgi!

_____________
* izmainīta apziņas stāvokļa meklēšanas viena no asākajām formām kristietībā (līdzīgi kā tā riņķošana barā - islāmā, laikam), tāpēc psihedēliķu - instrumenta, kas sniedz citādu apziņas stāvokli - noliegšana no ticīgo puses ir stipri interesanta, ja ne liekulīga. Set and setting, pielietotā instrumenta un aktivitātes adresāta atšķirība pamatā.

Pilns rublis | Komentēt | Add to Memories


Comments {8}

Kitty McOutrage

from: [info]black_robin
date: May. 9th, 2026 - 12:04
Pilns rublis

tur nav tādas viena vien. kad mana mamma pirmo reizi ļoti pievērsās kristietībai, es tajā mirklī biju savā psihonauta atklāsmju zenītā un man šķiet, ka tu labi varētu iztēloties kā kāds cilvēks tad varētu reaģēt uz savu ģimenes locekli, kurš pievērsies Jēzum. gadiem vēlāk es viņu sapratu daudz labāk, bet šīs sadusrmes pēdas nav izgaisušas, iespējams tāpēc visas manas reakcijas un konfliktu starp reliģiju un psihonautiku.

Atbildēt | Pirmvārds | Pavediens


Ivo

from: [info]disfigurator
date: May. 9th, 2026 - 07:34
Pilns rublis

Varu ļoti labi iedomāties, ir divi diametrāli pretēji piemēri:

1
Brālis atrada ķirzakcilvēkus, ēlienus, plakanas zemes un tagad - kristietību. Es, viņaprāt, esmu sātans, bulijs un visi pasaules pēdējie vārdi, kurus dzirdēju arī vakar no viņa, jo civilizēti nepiekrītu viņa sazvērestībām. Arī spļaudīšanos manā virzienā, jo sadomājis nez kādus grēkus, kurus veicis neesmu.
Tur ir netīra propaganda virs pagrābtām dogmām, operēšana ar maņām, nevis zināšanām, skolu bastoja visu un lepojās. Karoč, nav otra cilvēka manā dzīvē, kas tik sūri tā uzvestos pret visiem, sauktu visus par idiotiem un neredz, ka pats ir tas idiots, no kura visi novēršas viņa uzvedības dēļ.
Viņš varētu būt piemērs tam, ka tukšā paurī psihedēliķim īsti nav, ko darīt. Var tikai circenīšiem pazāģēt līdzi. Kristietība vismaz racionālākā no viņa pēdējām nodarbēm. Karoč - tur smagi ar galvu nav labi, upura loma it visā un pret visiem, "gaismas nesējs" viņš esot u.tml. Šis ir tas gadījums, kad kristietība tiek lietota kā pavisam kas cits, nevis ticība labajam un motivācija būt labajam. Māņi.

2
Sencis ar savu insultu sēriju, poliartrītu, dzīvojot viens, atrada kristietību. Ja es kādreiz astmas dēļ viens pa sanatorijām vārtījos bērna kājā un uzaugu faktiski ārpus ģimenes no kādas 4. klases, tad viņš, ceru, atrada sirdsmieru pirms nāves, esot vienam. Ehhh. Šis ir tas gadījums, kad pienesums jūtas pozitīvs un cilvēks izvēlējās foršu nāves datumu: 1. aprīli - humora izjūta viņam bija krietna :)


Brāļa uzvedība ir smags depresants, mans dzirnakmens, Lietuvēns uz dvēseles. Bet neko, es turu apzināti lēnu prātu uz viņu un klusi ceru, ka kaut kas uzlabosies no manas savaldības un piemēra. Ko tik viņš pret mani nav sadomājies, esot izolētam savā bomzībā 20 gadus... Sprīdītis... Nezinu, vai kristietība tur ko uzlabos, jo tur cilvēks izvēlas naratīvu, nevis operē ar iekšķīgu ticību un neitrālu pieeju lietām. Viņam ir misija - uzmākties visiem ar savām konspirācijām, saukāt nepiekrītošos.
Kad tās apgāž, cilvēks mētā sūdus tāpat kā tie fanātiķi praidā. Uz visiem. Viņš tikai pareizs.
Bet, ja brālis mazais mans pazaudēja lielo brāli, kurš tika dzīts pa sanatorijām un palika viens, tad jau tas daudz, ko skaidro. Pats arī viņš pa sanatorijām bija - par citu kaiti... Mēs, 2 brāļi, uzaugām pritī mač katrs savā galvā.

Par senci runājot, sanāca atdarīt vientulību ar vientulību un nebūt blakus nāves brīdī, aizgāju idiots bradāt..., ieslēdzās aizsargreakcija, nenojautu situācijas potenciālo virzienu un tur man sev ir, ko pasniegt bez gala un mitas. Arī nav optimāli, bet tas pirmais aprīlis visu atsver : D


Dzīve nav rožu dārzs, sevišķi ģimenē, no kurienes nāku es. Sabruka pasaule visa, kad mamma aizgāja ar vēzi, kad man bija 6, bet brālim - 5.



Psailietiņas atradu pēdējā dekādē+
Līdz tam bija tendence nodzerties.

Atbildēt | Pirmvārds | Pavediens


Kitty McOutrage

from: [info]black_robin
date: May. 10th, 2026 - 04:41
Pilns rublis

mhm, visai normāla ģimenes dinamika (just trying to lighten up the mood). tavs sencis izklausās pēc ļoti nomākta cilvēka - saprotamu iemeslu dēļ. (par savējo es maz ko zinu, par mani nekad nav interesējies). par tavu mammu ļoti skumji.

lai gan tu abus sauc par diametrāli pretējiem piemēriem un tie nudien ir atšķirīgi, abi izklausās diezgan spēcīgi negatīvi iekrāsoti. nevienā gadījumā nav bijis kāds mierpilns atrisnājums, bet joprojām ir sāpes - vismaz rodas tāds priekšstats. tajā ziņā, ja atgriežamies pie tā kā kristietība ir pie mums nonākusi caur ģimeni, manas mammas stāsts ir nesalīdzināmi pozitīvāks. es uz to negatīvi reaģēju sākumā, bet, vērojot kā tas viņai palīdz, man pamazām tas ļāva saredzēt citas šķautnes. mana mamma gan bija un ir (vismaz manā uztverē tagad retrospektīvā) labs cilvēks ar vai bez kristietības. kristietība viņai vienk palīdzēja pašai pieņemt, ka ar viņu viss ir kārtībā un viņai nav sevi jāmoka un jācieš.

Dažreiz cilvēki ļoti pārdzīvo un nevar sev piedot - un ne obligāti tāpēc, ka viņi ir paveikuši kādu noziegumu, kas būtu noziegums sabiedrības acīs, bet gan tāpēc, ka savu rīcību viņi paši uzskata par nepieņemamu kļūdu, kura saēd viņus no iekšas. Un, ja tu pats nevari sev piedot - Dievs to var. Un, ja nepatīk vārds Dievs, tad var teikt Visums vai Gaisma - jo gaisma spīd pāri visiem - gan nejauceņiem, gan paklausīgajiem, vai Ūdens - kurš remdēs slāpes ikvienam, kā zāles stiebram, tā šakālim.

Atbildēt | Pirmvārds | Pavediens


Ivo

from: [info]disfigurator
date: May. 10th, 2026 - 08:39
Pilns rublis

Aha, tipiska postpadomju ģimene : D

Atrisinājums jau vienmēr ir nāve. Ceļš līdz tai ir tas atšķirīgais, manuprāt. Rāms vai kā citādi...
Laimīgi ir mirēji, tiem dzīvi dots pieredzēt :)


Tad nu, tā dzīves kvalitāte ir tas lielais jautājums.

Atbildēt | Pirmvārds