Diapozitīvs - Testēt piekļūstamību ar velo

Piezīme - es gan nepamatojos uz botu, vien pielietoju to kā 3. puses viedokli.

Bet nu - likt botam diskutēt ar sevi nav slikta nodarbe. Te gan baisi redzams, ka atbilde ir ļoti ASV0-centriska un automātiski nav piemērojama Eiropai, kas ir tūkstošiem gadu senāka par auto. ASV protams, ka velo uz tām distancēm un esošo autocentriskumu vienkārši nestrādā, tāpēc izmet bulšitu, ka uz veikalu obligāti ir jābrauc ar auto. Nē, nav jābrauc - ir kājas, ir maisiņi, ir mugurenes, ir velo somas.

Un vēl viens punkts - kāpēc mums orientēties uz ***centriskumu, nevis veidot infrastruktūru max pieejamu visiem?!
- atvēlēt vienu parkinga spotu piegādēm, kas netraucētu nevienu - neizklausās nedarāmi.
- novirzīt auto pazemē, nevis likt cilvēkam kāpt pa tiltiem - neizklausās nedarāmi.
- ierīkot velojoslu, sašaurinot bik auto joslas - neizklausās nedarāmi un praksē daudz, kur tas ir izdarīts. Tam arī bonusa efekts - nespiežas auto blakus viens otram.
- kā bots minēja citur - autocentriskuma dēļ radītas plašākas un vairākas joslas sekmē braukšanas kultūru, palielina auto skaitu. Palielināts auto skaits atkal ātri nonāk pie tās pašas problēmas. Palielināsim joslu skaitu vēl, vai tomēr pieiesim ar viedumu tam, kā pārvietojamies?

Iespējams, ka atbildi varētu precizēt, norādot konkrētu ģeogrāfisku punktu korektāka viedokļa veidošanā, bet šobrīd tas bota savārstījums nav īsti pa tēmu.

Meiko sensu tikai attiecīgajā ģeogrāfijā un politikā. Uz Eiropu pliki nepiemērosi - cita apbūve, cits blīvums, citas vērtības kultūra.

Pa ietvēm velo spiesti braukt, jo velojoslas Rīgas centrā ir kā vējbakas - random izkaisītas un bez savienojumiem, bez mērķiem. Kaitinoša lieta. Random sākas, random beidzas. Turklāt atkal - tevi tas neskar, vari beigt izlikties, ka skar. Sēdi savā taksī, pēti pilsētu pa logu un izbaudi dzīvi klusām.

Auto vadītājiem gan krietni mazāks iemesls braukt pa ietvēm, bet dara ikdienā to tāpat. Iepļaukājiet sevi vispirms. Tad ķeraties pie kaimiņa vaiga.

Sastrēgumus rada pārāk daudz Ego solistu, kas vieni sēž mašīnā (visneefektīvākais cilvēku transportēšanas kapacitātes griezumā) un ar mazu cilvēki skaitu panāk lielu problēmu - piesārņojuma un sastrēguma. Tikai tāpēc, ka iedomājas sevi prioritārus pār citiem. Esi bļa redzējis velo sastrēgumu?

Sāc domāt, beidz kaitināt.
Ja nākamais tavs ieraksts demonstrēs akūtu problēmas analīzes un domāšanas trūkumu, suka banošu kā puvušu reņģi, zajebala jau, goda vārds.

Man vilcienā un savās domās uz ielas ir daudz privātāka telpa, nekā tev taksī ar zinātkāru šoferi.

Privātā telpa ir mājās.
Publiskā vietā vajadzētu domāt vairāk par publisko interesi. Citādi rēcīgi - izvarotāji besās, ka pilns ar izvarotājiem un pilsēta netaisa vairāk īslaicīgas izvarošanas iespējas savā infrastruktūrā. Īslaicīgas, jo, automātiski palielinoties auto skaitam, problēma būs atkal tā pati, tikai dalībieku tajā vairāk. Tas ir praksē pārbaudīts un ne velti eksistē termins Autocentriskums. Problēmu mazina gudra satiksmes pārvaldība um gudrs cilvēks, kas izvēlas situācijai piemērotāko pārvietošanās veidu. Nevis vairāk tā paša vecā, kas nestrādā ilgtermiņā.

Velo joslas pie mums ir dikti nesena lieta. Sastrēgumi bija tieši tādi paši pat ar krietni mazāku auto skaitu Padomju pimpērjjā. Sastrēgumus rada auto. Ņemt un izvarot pilsētu, lai auto varētu taisīt vēl lielākus sastrēgumus - absolūti nav nekāds risinājums. Tikai vairāk neapmierinātu reipistu uz ielām savās metāla grabažās.