"Sīrup", palīdzi man, gribu taisīt pašnāvību!
Mani vājie nervi laikam jāšanai nav piemēroti. Šodien atkal likās, ka nositīšos. Nu es nīstu okserus un neko tur nevaru padarīt, šodien kādas 50 reizes lecu vienu atsevišķu 115 cm okseri, tas likās kā ļauns murgs. Man liekas, ka Čū arī īpaši nesaprot vairs ko un kā ar tiem okseriem darīt, žēl, ka es arī ne. Pa ilgiem laikiem treniņā apraudājos, bet tikai dēļ sevis - palika žēl, ka es tāda muļķe esmu, gribējās pa vidam teikt, ka es vairs nelekšu, bet tad iedomājos, ko Maira teiks un lecu tāpat, neko nesaprotot. Es tikai nesaprotu, kur ir problēma - uz kārtīm trāpīt tagad jau varu 80 % gadījumu, stāvos varu lekt pofig cik augstu, be tikko kaut kāds sūda okseris stāv, lai arī man nav bail, tāpat nekā nevaru normāli uziet [mierinājums, ka Maira vismaz neko nesaka un arī nesaprot, kāpēc visu pārējo, izņemot okserus, varu].:(