(bez virsraksta) @ 15:17
| | Add to Memories | Tell A Friend
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
14. Oktobris 2005CommentsSUNS
Ak, cik tas jauki! Tad es sevim arī ņemšu Citu vārdu, poētisku - Atļaujat man, debešķīgā, Ka es esmu jūsu - Dēmons! KAĶE Man gan ne, - kas nāk jums prātā? Bet nevienam nevar aizliegt, Ka viņš saucas skaistā vārdā, Ļaudīm milzums jauku vārdu, Ka ij suņiem atliek pāri. SUNS Nu, tad es nu esmu Dēmons, Kaut gan tiktu, ja mums abiem Būtu latviski tie vārdi: Jūs kā dzejniece jau varat Viegli izdomāt, kā saukties. Jums tik jauka bij tā dzeja! KAĶE (Glaimota.) Ak, un tas nekas vēl nebij, Ko es pirmāk padziedāju! Kad jūs gribat, padzejošu, - Katru nakt' še nāku dzejot. Visi pazīst manas dziesmas, Nakti augšā lec, tās dzirdot. SUNS Lec jau, lec jau nakti augšā, Kad tik padzird kaķu dziesmas. (Noklepojas, tad laipni.) Lūdzu, daiļā jaunkundzīte, Laimīgs dzirdēt jūsu balsi. KAĶE (Nostājas dziedātājas pozā.) Aijā, mīļais mēnesis, Kāds tev maigums atspīd sejā! Tu kā mīlīgs kaķītis Zaļām acīm skaties lejā. Līka loka apaļu Redzu tavu muguriņu, - Kad es labi apskatu: Tu met kaķa kūkumiņu. Kā mēs jumtos staigājam, Tā tu debess jumtā arī, - Manam debess mīļākam Nones mīļu labvakari! SUNS (Klusi noklepojas.) KAĶE Nu, kā bija mana dzeja? |
|
Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|