Tā ir urbānā cilts ar savu identitāti un to apliecinošo kõdu. Nepraktiski ir fūrēm logos nr. zīmēm līdzīgie VALDIS vai BORIS, nepraktiski pilsētā ir šosejsporta moči ar savu skafandru vai čoperisti ar dubļonkām un karogiem.
Gan jau nojaut ka viņi vairāk nekā par dakšām tērē enerğētiskajām želejām, proteīnu batõniem, magnija un cinka dzērieniem. Un viņi nevis ar velo dodas uz darbu, bet iziet workautā pa ceļam uz darbu. Un treniņtērpam ir jābūt spožam, spožākam par saču autfitu.
Un daži no viņiem uzņem aizliegtas vielas, lai būtu augstāk sarakstā amatiermačos, nav nozīmes vai tā cīņa ir par div vai četrsimtnieku rezultātos. Pašvērtējumā amatiersporta apmierinājums sastāv no divu komponetu summas: rezultāts + izskats. Tā amatiersportists tiek vērtēts no citiem amatiefsportistiem. Tādi ir noteikumi, tas ir kodekss. Tur vēlami ir čītot ar tehniku vai dopingu, taču dreskõda neievērošana ir pārkāpums par ko noņem statusa punktus rangā.

(Reply to this)