Var jau sacīt ko grib, bet mums reiz viens paziņa bija atstājis savas draudzenes suni pieskatīšanais pa ziemassvētku brīvdienām. Suns liels, hiperaktīvs, siekalains un nemitīgi uzmanību prasošs. Kā mēs viņu izmetām ārā dārzā, tā sākās kaukšana pa visām oktāvām. Un tad 50 dolārus vēlāk mājās ieradās kaklasiksna. Es atzīšos, ka pēc UZLIKŠANAS un PALAIŠANAS DĀRZĀ, es sēdēju pie loga un netikli vēroju. Suns ierasti rāva vaļā savu himnu un atrāvās pamatīgi. Viņa smadzenes momentā šķiet izskaitļoja 2+2=4, jo nākamais bija krietni klusāks vaukšķis, kas atkal izraisīja atrāvienu ar elektrību, pēc kur iestājās ilga, dziļu pārdomu piesātināta pauze. Tad suns klusi sāka kāpināt balsi. Līdz atklāja maksimālo skaņas robežu līdz kurai var gaudot un neatrauties. Lai slavēta kaklasiksna, tā robeža, lai arī ne perfekta, tomēr bija paciešama gan mums, gan kaimiņiem.

Jāsaka gan, ka paziņa par 50 dolāru kaklasiksnas rēķinu nebija priecīgs un vēlāk stāstīja kā viņa draudzene esot dabūjusi darbu Amazon.com un tur ņemot suni līdzi uz darbu. Nu lai jau, man pofig, lai jau gaudo amazōnē, ja viņiem tur patīk, bet mums ta vismaz bija zemas frekvences ziemīši, kas savādāk būtu varējuši izvērsties 'ejam sist suni' ziemīšos.

(Reply to this) (Thread)

lai kaķis nebāž degunu puķupodā - jāieliek tur peļuslazds...

(Reply to this) (Parent)