Vai, ar pārdevējiem vispār labāk neielaisties pārrunās. Man, piemēram, vienmēr piedāvā drēbes, kas man ir daudz par mazu. Un tad seko visa tā kaunpilnā skaidrošanās: "Es patiešām nevaru šajās biksēs ielīst, galīgi neder. Vai jums, lūdzu, nebūtu lielāks izmērs?". Reiz man tāda skaidrošanās-mērīšanās beidzās ar to, ka pārdevēja dusmīgi pateica: "Nu ziniet, tik lielu drēbju mums nav!" Man jau pašai šķiet, ka mans izmērs nav nekas briesmīgi liels, bet kāpēc būtu jāmēģina mani iesēdināt 34 izmēra bikšelēs?
Tādēļ vajag pašam lavīties gar drēbju plauktiem, cenšoties nepievērst personāla uzmanību, pagrābt savu apģērba gabalu, un, ja kāds ko jautā, teikt, ka pērc to resnajai māsai vai brālim.

(Reply to this) (Thread)

Iedomājos, kā aptieka nākamreiz drosmīgi dosies pie tā paša pārdevēja un, dziļi ievilcis elpu, izspers - Nu dodiet man to pašu XXL kreklu! es nolēmu, ka tāds var noderēt manam RESNAJAM BRĀLIM!
:D

(Reply to this) (Parent)