mani vienmēr pārsteidz dzīvnieku mazuļu drosme apstākļos, kas patiesībā taču varētu būt to pēdējās dzīves minūtes. tā sakot, aiz kam neuzēst vēl! :)

(Reply to this) (Thread)

protams :) Kamēr esi dzīvs, nekad nevar zināt, kas notiks pēc brīža!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Diez vai to var zināt arī tad, ja esi miris.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Grūti pateikt. Kad aiziesim, tad redzēsim :)

(Reply to this) (Parent)

mana peļkopībā uztrennētā acs saka, ka šitie diez vai ir baigie mazuļi. droška jauni, jā, jo peles parasti tikai nolauž kādus 4 mēnešus savvaļā, bet mazuļi šeit parādītie indivīdi točna nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jā, tā jau arī bija domāts, ka jaunuļi, ne tikko šķīlušies. tēvam istabā bija ieklīdusi maza strupaste un ložņāja zem kājām, meklēdama, vai zemē nokritušajās saulespuķu sēklu mizās nav arī palicis kas ēdams. tēvs viņu bez īpašas pretošanās uzlasīja, un tad mums ir vesela fotosesija ar plaukstā sēdošu strupastes mazuli, kurš visam atmet ar roku un kārīgi patērē tam beidzot izsniegtās sēklas.

(Reply to this) (Parent)