Nepabeigtā dienasgrāmata


11. Augusts 2012

(bez virsraksta) @ 10:03

 

Comments

 
From:[info]fanija
Date: 11. Augusts 2012 - 12:54
(Link)
mani vienmēr pārsteidz dzīvnieku mazuļu drosme apstākļos, kas patiesībā taču varētu būt to pēdējās dzīves minūtes. tā sakot, aiz kam neuzēst vēl! :)
[User Picture Icon]
From:[info]zvirbuleens
Date: 11. Augusts 2012 - 13:07
(Link)
protams :) Kamēr esi dzīvs, nekad nevar zināt, kas notiks pēc brīža!
[User Picture Icon]
From:[info]termostats
Date: 11. Augusts 2012 - 20:41
(Link)
Diez vai to var zināt arī tad, ja esi miris.
[User Picture Icon]
From:[info]zvirbuleens
Date: 11. Augusts 2012 - 20:47
(Link)
Grūti pateikt. Kad aiziesim, tad redzēsim :)
[User Picture Icon]
From:[info]panacea
Date: 12. Augusts 2012 - 00:48
(Link)
mana peļkopībā uztrennētā acs saka, ka šitie diez vai ir baigie mazuļi. droška jauni, jā, jo peles parasti tikai nolauž kādus 4 mēnešus savvaļā, bet mazuļi šeit parādītie indivīdi točna nav.
From:[info]fanija
Date: 12. Augusts 2012 - 09:50
(Link)
nu jā, tā jau arī bija domāts, ka jaunuļi, ne tikko šķīlušies. tēvam istabā bija ieklīdusi maza strupaste un ložņāja zem kājām, meklēdama, vai zemē nokritušajās saulespuķu sēklu mizās nav arī palicis kas ēdams. tēvs viņu bez īpašas pretošanās uzlasīja, un tad mums ir vesela fotosesija ar plaukstā sēdošu strupastes mazuli, kurš visam atmet ar roku un kārīgi patērē tam beidzot izsniegtās sēklas.

Nepabeigtā dienasgrāmata