par ko gan tikai nerunājām vakar: man stāstīja,
ka Repše esot dzēsis sveces vainagos uz galda
ar vārdiem – svece izbeidz degt un vainags
tai pašā brīdī pārvēršas par lāpu, kas vienam
advente, tas citam ugunsnedrošs objekts,
jau vienu cietoksni mēs pazaudējām kaujā
ar tumsas uguns spēkiem apvienotiem,
ir laika beigas tuvu pienākušas šodien,
bet mēs te krāmējamies vakardienas blēžiem,
mēs vēžiem parādīsim, kur tie šogad ziemos,
mēs brālēnu no boksa skolas sagaidīsim ciemos,
viņš pirmām kārtām sados purnā visiem viņiem dieviem
un tikai vēlāk pajautās, kur savu ādas mēteli lai pakar,
par ko gan tikai nerunājām vakar

2002. gada pirmajā adventē